RECENZIJA: Waterflower “Balta gaisma”
Šīs nedēļas sākumā arī mūzikas straumēšanas vietnēs nonācis ekstravagantā latviešu audiovizuālā mūzikas projekta “Waterflower”, kuru personificē eksperimentāli elektroniskās mūzikas māksliniece un multimediju dizainere Sabīne Moore, jaunais albums “Balta gaisma” – tā prezentācija pagājušajā nedēļā notika peldošajā kultūras centrā “Noass”, taču tad pieejams vēl bija tikai šī darba vinila formāts.
Dziesmas tapušas pēdējo piecu gadu laikā, tūrējot pa piecpadsmit Eiropas valstīm. Diemžēl Covid-19 iespaidā Sabīnei šogad nācās atcelt visas turpmākās ārzemju koncerttūres, taču tā noticis ar visiem. “Albuma nosaukums simbolizē netveramo gaismas īpašību - balta, bezkrāsaina gaisma skaidri parāda visu, kas ir skatītāju redzamības lokā. Ar albumu māksliniece nekaunējas parādīt pati sevi un aicina klausītājus nebaidīties, dalīties un attīstīt savas kreatīvās izpausmes, ja pat tās ir nestandarta formā. Māksliniece atzīst savu piederību Latvijas kultūrai, neskatoties uz to, ka albumā lielākoties dzied angļu valodā,” informē projekta “Waterflower” komanda.
Avangardiskās elektronikas audiovizuālais projekts “Waterflower” radies jau 2006. gadā, un ir viens no pirmajiem projektiem Latvijā, kurā sieviete patstāvīgi darbojās elektroniskajā mūzikā. Šī projekta ietvaros publicēti seši digitālie albumi, no kuriem pēdējie trīs izdoti audiokasetēs. Pēdējā kasete tika atrādīta 2019. gada decembrī - tas bija apvienotais EP kopā ar igauņu līdzinieci Spice Mouse. Un vēl mazliet no “Waterflower” vēstīm: “Viens no projekta "Waterflower" skatuves instrumentiem ir dzīvi augi, kuriem tiek pievienoti sensori, kas augos mainīgo konduktivitāti (kuru rada kustīgais ūdens saturs, līdzīgi nervu sistēmai dzīvniekus un cilvēkos) nolasa un pārvērš midi nošu signālos. Izmantojot šo tehniku, melodiju nosaka tikai auga impulsi un tas, kā augs reaģē uz apkārtējo vidi vai cilvēku, kas tam pieskarās, to stimulējot. […] Jau kopš 2015. gada projektā “Waterflower” māksliniece spēlē dzīvus augus, tos pārvēršot par skārienjūtīgiem sintezatoriem. Nereti dziesmas tiek veidotas no dabas trokšņiem, sadzīves priekšmetu, elektronisko instrumentu, vijoles un klavieru skaņām. Koncertus pavada mākslinieces veidotās reāllaika videoanimācijas, kuru grafiskais raksturs un vijīgās kustības sasaucas ar jūgendstila iedvesmoto skatuves tēlu.” Pat esot uz vietas “Noasā”, tā arī netapa skaidrs, ko Sabīne īsti dara ar uz skatuves esošajiem augiem, tāpēc ar šo jautājumu lai tiek galā kompetentāki ļaudis - var taču vienkārši arī tāpat vien paklausīties albumu…
PAR. Kopumā platē ir desmit “avant-pop” stilā skaņdarbi, kuri it kā ir savstarpēji atšķirīgi, tomēr, neskatoties uz to, ļoti labi līmējas kopā, tāpēc albums nerada saraustītu iespaidu. Interese par šo darbu rodas jau pēc tā tituldziesmas ar tā spocīgi hipnotisko vadmotīvu - tiesa, nez kāpēc tieši šajā kompozīcijā Sabīnes vokālais materiāls ir visvājākais. Apskatnieka ausīs tomēr visvairāk iekrita no kompozicionālā viedokļa saprotamākā “Psalm Vs Psalm”, kā arī “Find It!”, kura gan laikam prātā atzīmējusies ar “Waterflower” uzstāšanās laikā redzēto audiovizuālo risinājumu. Vēl - popmūzikai pietuvinātā, pagalam jokainā “Zem ūdens”. Rezumējot: ļoti interesants projekts un arī tā albums, taču klātienē un “dzīvajā” šis skaņu materiāls izklausās vēl interesantāk.
PRET. Elektroniski nesagatavotai ausij “Balta gaisma” būs (ir) diezgan nesagremojams mūzikas produkts. It īpaši tas attiecas uz albuma otro pusi ar tādiem skaņdarbiem kā “Dawning” un “Internal”, no kuriem pēdējais vēl turklāt nesaprotamu iemeslu dēļ ir izpildīts jauktā valodu manierē, tas ir, latviski un angliski (vai otrādi).
Sandris Vanzovičs