RECENZIJA: Alicia Keys "Alicia"
Šis gadsimts popmūzikā no topu viedokļa aizrit Ališijas Kīsas zīmē – jau viņas 2001. gadā izdotais debijas albums “Songs In A Minor” tika pārdots vairāk nekā 12 miljonu eksemplāru apjomā, padarot tolaik tikai 20 gadus jauno dziedātāju par pasaulē visvairāk ierakstus pārdevušo “r&b” mākslinieci, kā arī dāvājot viņai par šo darbu divas “Grammy” balvas.
Neviens no vēlāk izdotajiem sešiem studijas albumiem vismaz Amerikā nav bijis zemāk par Top 3 (nav šaubu, ka turpat būs arī septītais ripulis ar nosaukumu “Alicia”), savukārt “Grammy” balvām drīzumā būs vajadzīgs jauns plauktiņš - šobrīd Ališijas kontā ir jau 15 prestižo patafonu. Kopš iepriekšējā studijas darba “Here” klajā nākšanas pagājuši četri gadi, tāpēc izdevēji droši var jaunajam albumam lipināt klāt uzlīmīti “ilgi gaidītais”. Tiesa, tā to saukt arī tāpēc, ka albums tika anonsēts jau 20. janvārī, bey veikalu plauktos parādījies tikai tagad - kovids, kas gan cits… Kopumā albumā iekļautas 15 jaunas dziesmas, kuru radīšanā mūziķe sadarbojusies ar tādiem māksliniekiem kā Džils Skots, Khalids, Sno Ālegra, Tjerra Vaks, Sampha un Diamond Platinumz. “Šim albumam piemīt ļoti īpaša enerģija. Tas sevī ietver visu, ko es mīlu par mūziku un mākslu šajā savas dzīves posmā,” saka Kīsa. “Es nosaucu šo albumu vienkārši par “Alicia” (oriģinālajā rakstībā visi burti ir lielie - aut.), jo to radot un ierakstot jutos autentiski - pieņēmu sevi pilnībā. Es ceru, ka visi, kas klausīsies albumu, jutīsies līdzīgi - kā patiesākā sevis versija.”
PAR. Kārtējais kvalitatīvi nostrādātais Ališijas Kīsas darbs, kuru savos vērtējumos saudzējuši arī mūzikas kritiķi - teju vienotas četras zvaigznes (puszvaigznīti noskauduši tikai “Rolling Stone” un vēl daži mazāk zināmi izdevumi). Izpildījums ir viegls, dziesmas - uz nerviem nekrītošas. Kaut ko īpaši ieteikt gan pagrūti, jo visas dziesmas ir aptuveni vienā līmenī, bet varbūt izvēle varētu krist uz nedaudz enerģiskākos ritmos ieturēto un it kā intrigu sološo “Time Machine”, popmūziku cienošai auditorijai domāto “Love Looks Better” un liriski skaisto “Perfect Way To Day”. Šis albums ir labāks par tā priekšteci.
PRET. “Nekad nav pielekusi šī amerikāniskā “soul” un “r&b” mūzika - kur te kaifs?!” - tā apskatnieks rakstīja pēc “Here” iznākšanas, un jaunais ripulis nedod iemesla šīs domas mainīt. OK, profesionāli un kvalitatīvi, bet kas te interesants? Amerikāņiem varbūt, viņiem tops bāztin pārbāzts ar repu, Ališija Kīsa ienesīs tajā nedaudz svaiguma, bet pie mums? Diez vai.
Sandris Vanzovičs