RECENZIJA: Hellhookah "The Curse"

Pagājušās nedēļas atklājums – klubā “Republika” pašmāju “folk/doom metal” apvienības “Druun” koncerta iesildītāji “Hellhookah” no Lietuvas. Šī grupa izveidota pirms astoņiem gadiem un ar koncertiem gana daudz apbružājusies arī Eiropas mērogā.

Lietuviešu debijas albums “Endless Serpents” tika izdots 2015. gadā, bet Rīgas koncertā viņi prezentēja savu otro studijas ripuli ar septiņām kompozīcijām. Pirmais pārsteigums: uz skatuves bija duets, proti, tikai vokālists/ģitārists Arnas un bundziniece (!) Gintare - abi esot oficiāli reģistrēts pāris arī ārpus metālmūzikas dzīves -, tomēr skanējumā bija sadzirdama arī basa klātesamība. Cik noprotams, tas tika panākts ar elektroniskiem efektiem, savukārt albumā basģitāras partijas iespēlējis Arnas. Stilistiski - vecās skolas “doom metal”, kas atgādina tos laikus, kad šādam stilam varēja pieskaitīt grupu “Celtic Frost”.

PAR. Diezgan pārsteidzoši, ka šādas raudzes grupa dzimusi Viļņā - mūsu dienvidu kaimiņi metālmūzikā vairāk izceļas ar kvantitāti nevis kvalitāti. “Hellhookah” veiksmes formula ir vienkārša līdz primitīvismam: ausīs un atmiņā paliekošs ģitāras rifs (spilgtākais, taču nebūt ne labākais, piemērs ir albumu ievadošā kompozīcija “Running Through Time”) un vairākas vadošā motīva maiņas visas dziesmas garumā (piemēri - “Supremacy”, “The Creature”, arī “Dreams And Passions” un “Greed And Power”). Un tas strādā! Jāpiebilst, ka arī no tipogrāfiskā viedokļa CD sagatavots rūpīgi - tajā ir pat buklets ar dziesmu tekstiem, kas mūsdienās diemžēl vairs nav pašsaprotama parādība.

PRET. Grūti pateikt, kāpēc lietuvieši tik strikti pieturas formulai 1 + 1 - koncertā nesanāca ar “Hellhookah” pārstāvjiem parunāt -, taču ir pilnīgi skaidrs, ka ar vēl vienu ģitāristu un “dzīvu” basistu šai grupai koncertos un arī ierakstos būtu pilnīgi cita jauda.