RECENZIJA: Marilyn Manson "We Are Chaos"
Ja klausītājiem, kuri ar Merilina Mensona daiļradi iepazinušies tikai pēdējos trīs albumos, parādītu publikācijas, kas par šo vīru tika rakstītas 90. gadu beigās pēc perfekto albumu „Antichrist Superstar” (1996) un „Mechanical Animals” (1998) izdošanas, kā arī šā gadsimta sākumā pēc vai pirms Mensona koncertiem, viņi droši vien būtu neizpratnē – par ko vispār stāsts?! Šis mūzikā relatīvi rāmais kungs – skandalozs šokrokeris, kurš vainojams netiešā kūdīšanā uz pašnāvībām, baznīcu dedzināšanas, sātanisma un kā tikai vēl ne? Tas nevar būt!
Patiesībā jau kopš albumu “The Golden Age Of Grotesque” (2003) un “Eat Me, Drink Me” (2007) par Mensonu vismaz muzikāli var runāt krietni piezemētākos toņos, taču klausītāji no viņa pēc inerces joprojām gaida kaut ko šokējošu. Pēc skaita 11. studijas albums “We Are Chaos” kaut ko tādu solīja kaut vai ar savu iznākšanas datumu - amerikāņiem tik zīmīgo 11. septembri. Taču ripulis tika ierakstīts pagājušajā gadā, bija gatavs izdošanai jau janvārī, tikai to aizkavēja viss šis kovidstulbums. Pats Mensons intervijās brīnījies, ka izdevies daudzmaz precīzi prognozēt situāciju jau pirms pandēmijas, tāpēc jaunās dziesmas arī šobrīd skan aktuāli. “Mēs esam slimi, izdrāzti un sarežģīti. Mēs esam haoss, ko nav iespējams izārstēt,” - tieši tā, vai šo nevarētu likt priekšā kā 2020. gadu rezumējošo atziņu?!
PAR. Rietumu mūzikas kritiķi Mensona jaunajam albumam likuši četras (“Metalhammer”, “Kerrang!”) un pat visas piecas zvaigznītes (“NME”), ko var izskaidrot ar faktu, ka mūziķis šo darbu iebliezis no sirds, turklāt centies savai mūzikai piedot arī domas dziļuma pievienoto vērtību - tas ir jūtams ar neapbruņotu ausi. No dziesmām izceļamas enerģiskā un niknā, tumšas un drūmas priekšnojautas radošā, albumu ievadošā “Red Black And Blue”, liriskā “Broken Needle” (it īpaši tās kulminatīvā daļa), kā arī puslīdz “mensoniskie” gabali “Infinite Darkness” un “Perfume”, nelielu avansu dodot arī “Keep My Head Together”.
PRET. Ja iepriekšējos divos albumos pie dziesmām kopā ar Mensonu strādāja Tailers Beitss, tad jaunajā darbā līdzproducenta lomā iejuties “gremijotais” kantri dziedātājs un ģitārists Šūters Dženingss. Varbūt pie vainas ir tas, varbūt Vornera kunga pieaugošais gadu skaits (janvārī viņam apritēja 51), taču jaunais albums brīžiem ir visai attāls pat no kārtīgas rokmūzikas, kur nu vēl Mensona savulaik piekoptā metāliski industriālā skanējuma - nav brīnums, ka sajūsminātas atsauksmes par “We Are Chaos” dzirdētas no tādiem cilvēkiem, kuri ar smago mūziku ir stipri “uz jūs”. Protams, sen laiks aprast ar jauno Mensonu, taču pierast viņa izpildījumā pie tādiem gabaliem kā “uzlūdz dāmas!” stilā ieturētās “Paint You With My Love” un tam līdzīgās “We Are Chaos” (to gan glābj teksts), kā arī virknes bezjēdzīgu skaņdarbu - nu nē, ja nu vienīgi guļot kādā rokeru pansionātā.
Sandris Vanzovičs