RECENZIJA: The Killers "Imploding The Mirage"
Tikai sestais studijas ripulis amerikāņu grupas “The Killers” teju divdesmit gadu ilgajā mūžā – maz? Toties visi septiņi sabijuši Apvienotās Karalistes topa pirmajā vietā! Lai gan “The Killers” sastāvā oficiāli it kā joprojām skaitās Brendons Flauers, Deivs Kjūnings, Ronijs Vanuči un Marks Stormers, soloģitārists Kjūnings pēdējos trīs gadus nav piedalījies ne grupas tūrēs, ne ierakstos (šobrīd viņš gan tiešām grupā atgriezies).
“Imploding The Mirrage” ģitārista pienākumus epizodiski uzņēmies te basists Stormers, te producents Džonatans Redo, te kāds no daudzajiem viesmūziķiem, starp kuriem manāms pat Lindsijs Bakingems no “Fleetwood Mac”. Kopumā desmit dziesmas ierasti “killerīgajā” stilā ar pamatīgu sintezatoru piedevu - te gan nekādu pārsteigumu nav. Pēdējā laikā itin piekasīgie Rietumu mūzikas kritiķi pret jauno “The Killers” garadarbu izrādījuši apbrīnojamu iecietību, savukārt “NME” pārstāvji laikam sadzērušies kādu labvēlības šķīdumu, jo iešķiebuši šim albumam pat visas piecas zvaigznes!
PAR. Optimisma pārpilns, dzīvespriecīgs, pacilājošs un iedvesmojošs stadionroks. Nekādu revolucionāru eksperimentu te nav, bet tas no “The Killers” arī netiek gaidīts. Lai gan neviena dziesma te nevelk pat līdz, piemēram, “Somebody Told Me” līmenim, tomēr ir vairāki gabali, kurus ieteikt noteikti noklausīties - pirmām kārtām, tas būtu “Caution”, bet vēl arī “My Own Soul’s Warning”, kā arī albuma noslēdzošajā daļā esošie “When The Dreams Run Dry” un “Imploding The Mirrage”.
PRET. Apskatnieks nekad nav bijis “The Killers” fans - pat ne tuvu! -, un “Imploding The Mirage” šo viedokli pilnīgi noteikti nemainīs. Vesela čupa ar bezjēdzīgām dziesmām, bet paralēli tam līšana Brūsa Springstīna (to kādā intervijā atzinis arī pats Flauers) lauciņā - 71 gadu jaunais “The Boss” pats vēl gluži labi spēj apkalpot savus klausītājus! Šis pārspīlētais optimisms pat runājot (dziedot) par ļoti smagām tēmām arī apšķebina teju fiziski - tam piemērs ir dziesma “Dying Breed”.
Sandris Vanzovičs