RECENZIJA: Ronan Keating “Twenty Twenty”

 
©Publicitātes foto

Īru popdziedātājs Ronans Kītings kļuva pazīstams 90. gadu vidū, kad kopā ar nu jau aizsaulē aizgājušo Stīvenu Geitliju bija vadošie dziedātāju “boisbendā” “Boyzone”. Šī apvienība gan nesasniedza tādus popularitātes kalngalus kā, piemēram, “New Kids On The Block”, “Westlife” un/vai “Take That”, taču spiedzošu pielūdzēju daiļā dzimuma pārstāvju vidū tai netrūka. Šī gadsimta sākumā Rons Kītings uzsāka solokarjeru, kuras laikā paguvis izdot jau 11 studijas albumus.

Veiksmīgākie no tiem bijuši paši pirmie - “Ronan” (2000) un “Destination” (2002), kuri, visticamāk, aiz inerces uzleca Apvienotās Karalistes topa pirmajā vietā. Tomēr jāatzīst, ka no komerciālā viedokļa Kītingam vienmēr klājies labi, ko apliecina arī pēdējie trīs studijas diski “When Ronan Met Burt” (2011), “Fires” (2012) un “Time Of My Life” (2016), kuri visi sabijuši Britu salu Top 5. Jaunais albums arī tur būs, šaubu nav.

PAR. Ronans Kītings ir liels viltnieks: laikam nekā īpaši sakāma viņam nav bijis, tāpēc komerciālo panākumu garantēšanai starp 13 dziesmām iekļautas arī slaveno hitu “Lovin’ Each Day”, “Life Is A Rollercoaster” un “When You Say Nothing At All” (šoreiz ar Elisoni Krausu) šā gada versijas. Vēl klausītāju piesaistei pievienots kopdarbs ar Robiju Viljamsu “The Big Goodbye”, duets ar Šenaiju Tveinu “Forever And Ever, Amen” un pat divas versijas kopā ar Emelī Sandē iedziedātajai “One Of A Kind” - kas gan varētu noiet greizi?! Bet kopumā no šajā albumā iekļautajiem gabaliem galvastiesu pārāks (jo pats interesantākais un vienīgais atmiņā paliekošais) ir “Love Will Remain” - kopdarbs ar austrāliešu dziedātāju un aktrisi Klēru Bouenu.

PRET. Kādas šausmas… Priekšstata gūšanai par šo albumu pilnīgi pietiek ar abiem pirmajiem gabaliem “Forever Aint Enough” un “Little Thing Called Love” - pēc tam šo ripuli var droši mest atkritumu urnā. Bet vēl labāk to darīt jau pirms šo divu dziesmu noklausīšanās.