Otrdiena, 23.aprīlis

redeem Georgs, Jurģis, Juris

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Taylor Swift “Folklore”

© Publicitātes foto

Ja latvju mūzikas lielās un vidējās zvaigznes savu studijas albumu iznākšanu parasti anonsē ar lēveni pirms tam izdoto singlu, līdz ar to pats albums pēc tam jau šķiet pēc tāda kā “the best” jeb iepriekš jau dzirdētu dziesmu apkopojuma, tad Rietumu “stāri” dažkārt savus klausītājus mēdz vienkārši nolikt fakta priekšā – še, jums mans jaunais ripulis!

Tā darījis Eminems, tā nupat izdarījusi arī amerikāņu popzvaigzne Teilore Svifta, kura 24. jūlijā savā "Instagram" kontā īsi paziņoja: "Pusnaktī klajā nāks mans jaunais albums." Un tiešām - jau pusnaktī tas bija atrodams visās mūzikas straumēšanas vietnēs! Vēl jo lielāks pārsteigums tas bija tāpēc, ka Sviftas iepriekšējais studijas albums “Lover” tika izdots pagājušā gada rudenī. "Ir lietas, ko es neplānoju, un tas ir mans astotais albums," tā par savu jauno darbu rakstīja Svifta. "Folklore" tapšanā viņa sadarbojusies ar vairākiem alternatīvās mūzikas mūziķiem, tostarp Džastinu Vernonu no apvienības "Bon Iver", Āronu Desneru no grupas "The National" un Džeku Antonofu. Kopumā 16 skaņdarbi vairāk nekā stundas garumā - Sviftai atkal bijis, ko teikt. Bet tā jau vienmēr ir bijis.

PAR. Vienkārši un skaisti, elegants tā saucamā “adult pop” darbs. Rietumu mūzikas kritiķi “Folklore” cēluši vai debesīs, bet “Metacritic” kopējā rangā šis albums vispār saņēmis ultraaugstos 94 punktus (no 100), kas ir augstākais rādītājs, kāds jebkad bijis Sviftas diskiem. Lielākoties tiek slavēts tekstuālais vēstījums, kā arī mūzikas dziļums - tam nevar nepiekrist. Piemēram, skaistā “My Tears Ricochet” - neko pielikt, neko atņemt! Ar kaut ko ausīs iekrīt arī tādas dziesmas kā “The Last Great American Dynasty”, “This Is Me Trying”, “Seven”, “Betty” un vēl kāda, bet kopumā jau viss albums ir vienots savā rokrakstā.

PRET. Kaut kā grūti “pavilkties” uz šo albumu - tas vienkārši neiekustina, to klausīties ir kā lūkoties uz skaistu gleznu. Pat vairāk - tas atstāj vienaldzīgu, protams, tas ir subjektīvi, no kvalitātes un izpildījuma viedokļa šajā albumā absolūti nav, kur piesieties.