RECENZIJA: Guys On The Red Carpet “Let’s Be Real”
Pēdējā laikā latvju jaunās grupas un izpildītāji ar tādu sparu pārpilda mūzikas straumēšanas platformas, ka ne tikai visām neizsekot, bet par dažām pat neuzzināt.
Lūk, piemērs - grupa “Guys On The Red Carpet”, kura, kā izrādās, darbojas jau no 2016. gada (pēc citiem datiem - pat no 2015. gada), aprīlī izdevusi savu debijas minialbumu “Let’s Be Real”, taču apskatnieks par to uzzināja, pateicoties kolēģes Aigas Leitholdes publikācijai portālā Lsm.lv. Gadās, pie atmiņā tik nepaliekoša grupas nosaukuma tas nav nekāds brīnums… “Mēs, grupa “Guys On The Red Carpet”, visi esam tik atšķirīgi, bet jau no sākuma mums bijis viens sapnis un viena sirdslieta. Mūsu dažādajām personībām mijiedarbojoties rodas tas, kas mēs esam, to arī var dzirdēt mūsu pirmajā EP.” Un vēl: “Mums gribētos, lai klausītājs, dzirdot mūsu mūziku, arī rod iedvesmu un uzdrīkstēšanos sekot savai sirdslietai. Mēs kā grupa gribam augt un nākotnē sniegt ieguldījumu Latvijas un pasaules (oho! - aut.) mūzikas industrijā. Arī turpmāk mēs vēlamies sniegt saviem klausītājiem patiesu emociju gammu un pārsteigt ar savu māksliniecisko izaugsmi.” Ar mazvērtības kompleksiem šie mūziķi acīmredzami neslimo… Ir gan arī iemesls - iemetot aci arhīvos, lasāms, ka šī grupa sevi skaļi pieteikusi jau 2016. gadā, kad tās debijas singls “Kad tu pazūdi” tika atzīts par “Radio SWH” gada klausītāju dziesmu. Sastāvā manāmi tikai divi puiši - Emīls Deivids Zučiks un Matīss Jānis Berzinskis.
PAR. Pārsteidzoši kvalitatīvs un interesants indīpopa darbs, krāsains un sapņainu iztēli rosinošs. Šī grupa pēc tās muzikālās noskaņas iederētos “Carnival Youth” koncertu iesildītāju statusā. Piemēram, dziesma “Boys Don’t Cry” - ir pat ļoti OK! Kaut ko līdzīgu (vai pat to pat) var teikt par vēl dažiem gabaliem (“Let’s Be Real”, “Friendzone”, arī “Again”) no šī septiņu skaņdarbu plašā apkopojuma.
PRET. Grupai vajadzētu piestrādāt pie mārketinga, ja viņi, protams, negrib visu mūžu spēlēt tikai vecākiem, draugiem, radiem, paziņām un Glastonberijas festivālā, uz kuru tāpat nekad netiks. Dziesmas nav diez ko atmiņā paliekošas - tās klausīties ir viegli un patīkami, tās netraucē, taču, ja mērķi ir tik augsti kā iepriekš minēts, ar to vien nepietiks.