Otrdiena, 16.aprīlis

redeem Alfs, Bernadeta, Mintauts

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Bloody Heels “Ignite The Sky”

© Publicitātes foto

Pagājušā gada nogalē pašmāju “hard & heavy” vienība “Bloody Heels” noslēdza līgumu ar ietekmīgo rokmūzikas ierakstu kompāniju “Frontiers Music srl”, kas ļāva viņiem sākt jaunu etapu savā attīstībā un arī jau ar pavisam citām domām raudzīties topošā albuma virzienā.

Grupas otrais albums un tā nosaukums tika izziņots jau laicīgi un digitālajā vidē nonāca precīzi kā pēc pulksteņa - akurāt 10. jūlijā. “Bloody Heels” pašreizējo stilistisko virzību, vismaz pēc pašu mūziķu domām, iezīmēja jau pats pirmais albums singls “Criminal Masterminds”. “Mūsuprāt, tā ir perfekta pirmā singla izvēle. Tas izcili parāda, kādi mēs esam tagad, un dod priekšstatu, kā skanēs jaunais albums - nedaudz smagāks, nopietnāks, taču “Bloody Heels” esence ir saglabāta.” Jāatgādina, ka šī grupa savu darbību sāka 2012. gadā Rīgā. Līdz šim tās kontā bija EP “Summer Nights”, lielais albums “Through Mystery” un trīs videoklipus, kā arī regulāri koncerti Latvijā un Eiropā.

PAR. “Criminal Masterminds” bija pietiekami veiksmīga dziesma, lai radītu interesi arī par visu albumu. Kas tad mums te ir? “Hard & heavy” tā labākajās tradīcijās, ir arī pa kādam labam vai vismaz pieņemamam gabalam, piemēram, “Sugar & Spice” un “Stand Your Ground”. Taču brīdī, kad no klausīšanās procesa jau sāk pārņemt izmisums - vai tad tiešām te nekā nebūs?! - pašās albuma beigās ar Nr. 11 gaida patīkams pārsteigums dziesmas “Streets Of Misery” izskatā, kas liek saausīties uzreiz un noklausīties to vēl un vēlreiz. Lūk, tas patiešām ir “hard & heavy” grāvējs, lai arī lokālā nozīmē! Kāpēc tas nobāzts pašās beigās, ej nu zini.

PRET. Albumu perfekti raksturo tā tituldziesma “Ignite The Sky”: enerģiski un smagnēji ritmi, apņēmīga uzstāšanās un - knaps trijnieciņš vai pat mazāk ailītē “idejas”. Labāk šo grupu klausīties “dzīvajā” (ir bijuši gadījumi), albumā neko īpašu viņi nerāda. Šādā manierē jau no 80. gadu otrās puses mauc tūkstošiem un tūkstošiem grupu, “Bloody Heels” nav ieviesuši tajā neko jaunu un uz kopējā fona atzīmējamu. Bet varbūt nemaz nevajag?