RECENZIJA: Charli XCX "How I'm Feeling Now"

© Publicitātes foto

Apskatnieka uzmanību britu dziedātāja Charli XCX (īstajā vārdā Šarlote Emma Eitčisona) piesaistīja ar savu fantastiski enerģisko hitu “Break The Rules” un ārkārtīgi veiksmīgo uzstāšanos festivālā “Positivus ‘2013”, arī iesildītājas lomai pirms Keitijas Perijas koncerta “Arēnā Rīga” nebija ne vainas.

Jāatgādina, ka šī provokatīvā dziedātāja uz pasaules mūzikas skatuves sevi pieteica jau ar debijas ripuli “True Romance” (2013), bet vēl skaļāk par sevi lika runāt pēc albuma “Sucker” (2014) klajā nākšanas. Nākamais studijas disks “Charli” tika izdots 2019. gada septembrī, tāpēc jauna skaņu materiāla parādīšanos tikai astoņus mēnešus pēc tā priekšteča ir neliels pārsteigums. Neliels, jo Charli XCX to itin skaļi pieteica, proti, tas ir unikāls albums, kas tapis Covid-19 pašizolācijas laikā un par visiem 100% ir mūziķes pašas roku darbs. Pat vairāk - albuma tapšanas laikā Čārlija tiešsaistes veidā aicināja fanus dalīties ar savām domām par dziesmu tapšanas procesu, piedāvāt savas versijas pavadījumam, dziesmu vārdiem un iesaistīties singlu izvēlē. Rezultāts - 11 dziesmas kopumā 37 minūšu garumā. Ja iemet acis topos, nākas šausmās vai saķert galvu: 33. vieta Britu salās un tikai 111. vieta (!) otrpus Atlantijas okeānam. Taču šos rādītājus var neņemt vērā, jo Čārlija nekad nav bijusi topu gāzēja un ar saviem albumiem nekad nav tikusi pat prestižāko topus desmitniekā. Toties kritiķi (un klausītāji) par viņu ir radikāli citādākās domās - četras zvaigznes no piecām, turklāt stabili teju visos izdevumos.

PAR. Kā galvenais šī albuma singls kopā ar faniem tika izvēlēta dziesma "Enemy" un te nu jāsaka, ka tas ir trāpījums desmitniekā - šis tiešām ir labākais gabals. Gandrīz pašā albuma noslēgumā negaidīti atrodas vēl viena spoža dziesma - “dance pop” stilā ieturētā “Anthems”. Atzīmēt var arī “Visions” (spēcīgs albuma noslēgums!), “Pink Diamond” (savukārt šis iesāk visu šo pasākumu) un “Claws”, kas piedāvā elegantu popa, “dance”, elektropopa un EDM miksli, kā arī ritmisko “I Finally Understand”. Šim darbam nudien var dot četras zvaigznes. Ar mīnusu.


PRET. Neviens gabals it kā netracina, taču iepretī daudziem nākas likt bezgalības zīmi, kas apskatnieka pierakstos apzīmē vienaldzību. Beigās šī subjektīvā vienaldzība sāk palēnām ieņemt negatīvas nokrāsas, un tādas dziesmas kā “C2.0” (tās iesākums) un “Party 4 U” tomēr pamanās mazliet nokaitināt. Taču šīs emocijas nekļūst par dominējošajām.

Svarīgākais