RECENZIJA: Jelgavas alternatīvās mūzikas izlase 1991-2017

Pateicoties Jāņa Joņeva neganti populārajam romānam “Jelgava ‘94” (starp citu, vai viņš jau ir saņēmis šīs pilsētas Goda pilsoņa titulu par tās popularizēšanu?), uz kura bāzes tapusi arī izrāde un filma, Jelgava nu iemantojusi teju vai 90. gadu vidus alternatīvās mūzikas galvaspilsētas statusu. To tagad stiprinās vēl kāds megadarbs - alternatīvās mūzikas bāra “Melno Cepurīšu Balerija” paspārnē klajā nākusī Jelgavas alternatīvās mūzikas izlase, kas ietver dažādu žanru šīs pilsētas grupu laika posmā no 1991. līdz 2017. gadam sacerētos garadarbus. Dubultajā (!) kompaktdisku (!) izlasē iekļautas kopskaitā 46 (!) kompozīcijas.

Pirmajā diskā atlasītās dziesmas demonstrē Jelgavas mūzikas tumšo pusi - tas veltīts metālam, industriālajai mūzikai, pankrokam un dažādu citu ekstremālo mūzikas žanru darbiem, savukārt otrajā diskā iekļautā mūzika ir no mazliet vieglākas mūzikas apcirkņiem, proti, te ir alternatīvais roks, grandžs, indīroks, “new wave”, pat hiphops u.tml. stili. “Izlasē esošās dziesmas kontrastē gan ar dažādu stilu klāstu, gan ar skaņas kvalitātes plašu spektru, gan arī emocionālo koloratūru. Daļa skaņdarbu ir rakstīti studijās, kuras tikai nosacīti var par tādām dēvēt, turklāt tie ir rakstīti pašu spēkiem, kas šādu žanru pārstāvjiem ir bieža parādība. Izlasē ir arī vairākas dzīvās uzstāšanās un koncertu ieraksti. Tomēr tieši šāds skanējums ir autentisks lielākajai daļai 90. gadu koncertu skanējumam, kas uzbur tā laika emocionālo gaisotni un atmosfēru. Tāpat ir muzikālie meklējumi un eksperimenti, ar ko šī izlase ir bagāta, un kas arī attaisno tās nosaukumu,” norāda izdevēji.

PAR. Paveikts ārprātīgs darbs - par to paldies šīs izlases apkopotājam Gintam Mauševicam. Pat grūti iedomāties, cik laika viņam prasījusi visas šīs audiobagāžas apkopošanas, un kur vispār var izrakt tik retus ierakstus! Te ir gan sen savu darbību izbeigušas grupas, gan vēsturiskas blices, gan mazliet jau piemirstas vai pieklusušas apvienības, gan joprojām dzīvas komandas utt., u.t.jpr., turklāt par katru no tām CD bukletā sniegta arī neliela pamatinformācija par to pastāvēšanas gadiem, sastāvu, ir neliels foto. Izlase ļoti simboliski tiek iesākta ar “Husqvarn” dziesmu “The Time Has Come”, kas nav iekļauta grupas albumos un spēlēta festivālā “Baltic Metal March” 1991. gadā - grūti pārvērtēt “husvarniešu” un arī minētā festivāla nozīmīgumu latvju metālmūzikas attīstībā. No vēsturiskajiem ierakstiem - “Shiny Hairless” (1994), “With Cut” (1995), “Stieple” (1995), “Imbecile Hog” (1997), pat nez no kurienes izrauts “Dull Doll” (1996, savulaik tajā spēlēja Kārlis Kazāks un Arnis Račinskis), “Herlis” (1999, Ilvars Zālītis & Co), droši vien daudziem būs piemirsušās “Māsas” (2003, māsas Celmas un Dortānes, kurām savulaik izdoti divi CD, un kuru sastāvā bijusī Līga Celma šobrīd ir slavena kordiriģente), vēl taču bija tādas trakas grupas kā “Hydra” (2002), “Tabestic Enteron” (2005), “Abort Of Succubus” (2006), no “pagrīdnieku” gala - “Maize?” (2002), no “hard & heavy” nometnes - “King Of Nothing” (2009), “Layabout” (2009) un “Blacksmith” (2009), kā izrādās, feinu postgrandžu ir spēlējuši “Vudro”, vēl bija perspektīvā “Deserving Case” (2010) un vēl, un vēl, un vēl… Šī izlase ir labs iemesls gremdēties atmiņās par tiem laikiem, kad zāle bija zaļāka un “vilkās” labāk.

PRET. Daži ieraksti ir tik šaušalīgā kvalitātē (piemēram, “Otdel kadrov”, 1998), ka, neatkarīgi no to vēsturiskās nozīmes, laikam labāk tos tomēr būtu bijis atstāt aiz šī apkopojuma borta. Un ko alternatīvās mūzikas izlasē dara relatīvi svaigs reps “Augša” (2014)? Un intelektuālis Rihards Lībietis (2014)? Un čupa ar elektroniķiem, kas laikam tiek pavilkti zem “industrial” deķa? Nu labi, lai būtu.