RECENZIJA: Krāsa "Ak dievs, ko par mums teiks citplanētieši"
Ja lielumam varbūt arī nav nozīmes, tad nosaukumam gan – ilgu laiku neradās vēlme pārbaudīt, ko spējīga piedāvāt grupa, kuras mūziķi nolēmuši apvienoties zem vārda “Krāsa”…
Šīs grupas sastāvā ir Edgars Sondors (vokāls, ģitāra), Roberts Bergs (ģitāra), Miks Gailis (ģitāra), Roberts Lakstiņš Lakstīgala (bass) un Ieva Zeltiņa (bungas). Tās pirmsākumi esot meklējami leģendām apvītajā “Chomsky” bārā, kur mūziķi ik pa laikam sanākuši, līdz kādā vakarā nonākuši līdz jautājumam "kad mūsu grupai būs mēģinājums?". 2015. gadā grupa tiešām arī izveidota, savukārt pērn pavasarī uzsākts darbs pie “Krāsas” debijas albuma, kas šā gada sākumā rezultējies digitālā desmit dziesmu apkopojuma formā. "Albumā iekļautās dziesmas, līdzīgi konfekšu kārbai, ko ikoniskajā filmā Forests Gamps salīdzināja ar dzīvi, sniedz unikālu skaņu nokrāsu emocijām un notikumiem, kurus, visticamāk, ir piedzīvojis ikviens. Iespējams, katrs ir dzirdējis par Melanholisko valsi, bet tagad ir pienācis laiks dzirdēt arī melanholisko roku," par savu stilistisko ievirzi un jauno albumu stāsta grupa.
PAR. “Albums tiem, kas dejo vieni” - ļoti labs pieteikums! Absolūta pērle ir “Kvīnbija”, alternatīvā roka gabals ar postgrandža elementiem, kas uzreiz pievērš sev uzmanību, pat neskatoties uz to, ka nobāzts kaut kur albuma vidusdaļā. Vēl - “Kapteinis miglā” ar iespaidīgo ģitāras solo, šo dziesmu tiešām nav ieskaņojis Juris Lasinskis ar “Zig Zag”? Skaisti relaksējošs gabals ir “Rīgas pīšļi” (ja vien neklausās tā tekstu), var atrast vēl pa kādai interesantai dziesmai.
PRET. “Krāsas” daudzkrāsainība krāsojas tik krāsainos toņos, ka tajos var nojukt krāsas, ja runā vienkāršāk - albums stilistiski neturas kopā. Par to var pārliecināties kaut vai pēc pašām pirmajām dziesmām “Indīgais pāris” un “Kapteinis miglā”, no kurām pirmā ir liekama teju dziesminieku nišā, savukārt otrajai piestāvētu psihedēliskā indīroka apzīmējums - šādā pat garā svārstās arī pārējo gabalu stilistiskais noskaņojums. Atskaitot varbūt tikai dziesmu “Pieminekļi”, kurā vispār viss ir sabāzts vienkopus, sākot no grupas “Pirmais kurss” cienīgiem ritmiem un teksta līdz grupas “Židrūns” trakulību atgādinošām dziesmas beigām - nu, kurš tā dara?! Nevar saprast, ko “Krāsa” ar šo te visu vēlas pateikt, tekstos vispār labāk pat necensties iedziļināties, citādi izsvils drošinātāji.