RECENZIJA: Mesa "M3SA"

 
©Publicitātes foto

Šā gada lielākā sensācija latvju mūzikā – Sv. Valentīna dienā “Arēnā Rīga” pārmaiņas pēc uzstājās nevis Dons, bet reperis Gacho!

Ja nopietni, pagājušajā piektdienā notikušais “Mesas” koncerts arēnā bija nudien izdevies un ļoti plaši apmeklēts (sanākušo skaits lēšams pāri 12 000), turklāt iespaidīgs no vairākiem aspektiem, sākot no videoprojekcijām līdz saaicināto viesu klāstam (Renārs Kaupers, Intars Busulis, “Tautumeitas”) un “dzīvajam” pavadošās grupas sastāvam (“triāņi” Kristaps Ērglis un Edgars Viļums, bekvokālistes Katrīna Anna Vīgante un Madara Dzintara Pluša no “Radio Trio”, Kaspars Jansons jeb Āķis u.c.). Un, protams, arī pats Gacho jeb Gatis Irbe ar savu piedāvājumu bija visaugstākajā līmenī. Klausoties un skatoties to visu, nācās pieķert sevi pie domas, ka “Mesa” vairs nav reps tā tradicionālajā izpratnē, šis projekts ir hiphopa kultūras plašākai auditorijai saprotamākā un komerciālākā (labā nozīmē!) daļa, taču tas jau ir cits stāsts. Starp citu, koncertu filmēja arī LTV, tātad drīz to varēs skatīt arī uz to nebijušie - provizoriski, ka tas varētu notikt jau 15. martā.

Par albumu, no kura koncerta izskanēja kādas piecas kompozīcijas. "M3SA" pēc skaita ir trešais projekta “Mesa” izdevums, kurš, tāpat kā tā priekšteči “Mesa” (2016) un “Mesa II” (2017), vispirms bija iegādājams digitālā formātā apmaiņā pret ziedojumiem projekta “Mēs Ar Mesa” labdarības kampaņas mājaslapā. Šīs kampaņas ietvaros katram ir iespēja ziedot brīvi izvēlētu summu vai nu kādam konkrētam bērnam vai pirmajam rindā gaidošajam bērnam, pretī par to saņemot jebkuru no trim "Mesa" albumiem. Šogad palīdzību gaida 25 bērni, kuriem nepieciešamas “TheraSuit” rehabilitācijas nodarbības - katram no šiem bērniem ārstu konsīlijs ir rekomendējis atšķirīgu nodarbību skaitu, kas tiks papildināts arī ar cita veida procedūrām (gaitas robota “G-EO System” nodarbības, audiologopēda nodarbības, ergoterapija u.tml.).

Jau koncertā "M3SA" bija pieejams arī CD formātā, un, protams, tagad diski ir atrodami arī mūzikas ierakstu veikalos - vismaz “Randomā” tie tiekot pirkti aizgūtnēm. “Pie šī albuma darbs aizsākās pirms pusotra gada, 2018. gada vasaras beigās. Bijām paredzējuši, ka tas nonāks pie klausītāja daudz agrāk, bet, divas reizes pārceļot iznākšanas datumu, beidzot esam priecīgi paziņot, ka albums gatavs sagaidīt savu klausītāju. Un visvairāk mēs esam priecīgi par to, ka mūzika var kalpot lieliem mērķiem," saka Gatis. Albumā ir desmit kompozīcijas, no kurām deviņām producents ir Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd, vienai - Arnis Račinskis (“Laika Suns”), savukārt pie māsteriem strādājis Jānis Šmēdiņš jeb Fakts. Puse no visām dziesmām ir publicētas jau iepriekš: “Mēs par to visu maksājam” un “Pēc mums” - 2019. gada maijā, “Sarkanā gaisma” (kopdarbs ar grupu “Laika Suns”) - septembrī, “Tas bij’ stulbi” - decembrī, bet albumu ievadošā “Visu no jauna” - pat 2018. gada novembrī. Jāpiebilst, ka CD vāciņa noformējumā jau tradicionāli ir izmantota speciāli šim mērķim radītā mākslinieka Pauļa Postaža glezna.

PAR. Gacho teksti vienmēr bijuši desmitniekā, nu, vai vismaz tuvu tam - tā arī šoreiz. Tikai - kurš gan to visu tāpat nezina, šajās dziesmās vēstītais ir skaudra realitāte, kurai var tikai piekrist, bet ne apstrīdēt vai vērst kaut ko par labu. “Dzenies pakaļ savai astei, galā skaties - pakaļa” (dziesma “Zeme griežas”) un “…bet kā saka Rūdis: tu pārāk “sagruzījies” - nāks lielāki sūdi, šitie aizmirsīsies” (“Tas bij’ stulbi”) - tāds varētu būt tēmu rezumējums. Pie tekstiem var piesēst un tos mierīgi palasīt - CD bukletā tie ir pieejami. No tekstu viedokļa pilnībā “norauj jumtu” dziesma “Kur tu tagad iesi?” - lūk, tas ir īstais Gacho, šis gabals ir absolūta pērle, arī no muzikālā vadmotīva puses. Tāpat ļoti eleganta ir melodiskā “pop/hiphop” dziesma “Pēc mums”, arī tekstuāli skarbās “Mēs par to visu maksājam” un “Man nav bail”. Kaut kādās īpatnējās noskaņās ieved “Debesīs”, kurā galvenās lomas ir piešķirtas abām jau minētajām dāmām no “Radio Trio”. Diezgan duālas sajūtas ir par Gata kopdarbu ar Ievu Akurateri dziesmā “Laimes kreklā” - kaut kas noskaņu ziņā aizgūts pat no “Prāta vētras” (vai kādas tamlīdzīgas grupas), it kā krietni par popsīgu, taču nevarētu teikt, ka tas vērtējams ar mīnusa zīmi. Uzteicamas ir vēl pāris dziesmas. Rezumējot - albums ir izdevies, laikam gan ne piecu zvaigžņu cienīgs, bet četras tas ir godam nopelnījis.

PRET. Iespējams, ka subjektīvi, bet varbūt arī ne - pirmie divi “Mesas” albumi uzrunāja vairāk un palika atmiņā labāk. Par vairākiem gabaliem ir šaubas, vai tos tomēr nevajadzēja atlikt dziesmu atvilktnes tālākajā stūrītī. Tostarp jau minēto “Laimes kreklā”. Vairākos gabalos teju dominējošais ir bekvokālistu komandas darbs, savukārt tas padara skanējumu krietni tuvāku popam. Ja jau par iepriekšējiem “Mesas” darbiem “īstā, vienīgā un patiesā” hiphopa cienītāji rauca degunus, tad par "M3SA" viņiem to darīt iemesla būs vēl vairāk. Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons” žūrijai nākamgad būs iemesls pastrīdēties, vai “Mesa” iederas hiphopa nominācijā.