RECENZIJA: Druun “Veļu laiks”

Aizgājušā gada akurāt priekšpēdējā dienā, laikam cenšoties vēl pagūt iekļūt Latvijas Metālmūzikas Gada balvas ‘2019 nominantos, debijas albumu izdeva “folk/doom metal” apvienība “Druun”.

Pērn tā sevi pieteica ar triju dziesmu demo ierakstu un uzstāšanos festivālā „Zobens un Lemess”, taču vispār “Druun” būtu grūti palaist garām nepamanītus - kaut vai grupas sastāva dēļ.

Šajā blicē apvienojušies vīri, kuri iepriekš darbojušies vai arī vēl turpina darboties tādās grupās kā „Urskumug” , „Protean”, „Skyforger”, „Grindmaster Dead”, „Opifex”, „Catalepsia” un „Frailty”: Ervīns Francs (balss), Jānis Krivāns (ģitāra, perkusijas, ģīga), Jurģis Ozols (ģitāra), Mārtiņš Straupenieks (bass) un Imants Vovers (bungas). Grupas radošais kodols ir Krivāns (pazīstams pēc darbošanās “Urskumug” un “Protean” rindās) un Francs (“Catalepsia” vokālists): pirmā pārziņā ir mūzika, bet otrā - vārdi. Kopumā deviņi skaņdarbi, ieskaitot albuma instrumentālo ievadu un noslēgumu (tie tā arī saucas - “Sākums” un “Beigas”), kā arī grupas “Grindmaster Dead” (“Skyforger” priekšteči) fantastiskās dziesmas “Under The Willow Tree” kaverversiju. Ierakstā piedalījušies arī vairāki viesmūziķi, no kuriem īpaši jāpiemin “debesu kalēju” līderis Pēteris Kvetkovskis, kurš dziesmās “Neizvadītie” un “Beigas” demonstrējis savas kokles spēles prasmes. Jāpiebilst, ka albuma vāciņa autors ir mākslas pasaulē plašāk pazīstamais kanādietis Džims Holījouks.

PAR. Pamatīgs vēnu griežamais garadarbs - dziesmas garumā vidēji ap septiņām minūtēm, vokāls kā no aizkapa pasaules, ģitāras lēnas, drūmas un smagas. Jau pats pirmais gabals “Lien, pelīte, pazemē” norāda, ka te nekādu joku nebūs - nāksies vien līst kopā ar “drūniem” viņu piesauktajā pazemē un palikt tur uz mūžiem jau ar otro dziesmu “Vadātājs”, kur šādu nenovēršamo likteni akcentē Martas Markevičas flautas skaņas. Šādā pat drūmā veļu laika garā tiek arī turpināts, tomēr apskatnieka ausīs iekrita relatīvi kustīgākā kompozīcija “Mūžības dzīslas”, kurā ieskanas arī kaut kas no nīderlandiešiem raksturīgā “death/doom”. Atskaitot “Under The Willow Tree”, visas dziesmas ir latviski, un, kas diezgan pārsteidzoši, to tekstus var saprast - uzslavas Ervīna “groulam”! Uzslavas arī tam, kurš no metālmūzikas pūra lādēm izcēlis kādu ceturtdaļgadsimtu seno dziesmu “Under The Willow Tree” - vienu no visu laiku superīgākajām latvju “doom metal” darbiem. Albumu noklausoties, sajūta ir kā ar smilšpapīru noberztam, skumjās nomazgātam un - attīrītam. Iespējams, ka 2019. gada labākais albums latvju metālmūzikā.

PRET. Emocionāli nestabilākiem indivīdiem, kā, piemēram, šo rindu autoram “Druun” mūzika var būt pamatīgs pārbaudījums garastāvoklim - tā viegli vien iedzīvoties depresijā…