RECENZIJA: Viņa “Mildas īstais vārds ir Zelma”

 
©Publicitātes foto

Zelma Jēgere – šķiet, šobrīd vienīgā latvju mūziķe sieviešu dzimtē, kas darbojas hiphopa lauciņā.

Noslēgumam tuvojas pērn iesāktā un labus panākumus guvusī viņas tūre jaunā albuma promotēšanai, un atlicis vēl tikai pēdējais koncerts tās ietvaros - šo piektdien, 17. janvārī, Tallinas kvartālā, “Tu jau zini kur” telpās (iesildītājs būs Kashuks). Pagājušās vasaras beigās izdotajā reperes albumā iekļauti astoņas dziesmas, kas tapušas sadarbojoties Andi Ansonu un DJ Rudd no grupas “Bandmaster”, Kashuku un Aleksi Luriņu no grupas “Pragaii”, bītmeikeru Oriole, vācieti Matiasu Herbergu un reperi Rolandu Če. Tāpat albumā ir arī trīs skiti - fragments no intervijas ar Frediju Merkūriju, Ansona dēlu ierunātais un kāds balss ieraksts no privātas ballītes.

"Lielāko daļu albuma sarakstīju ārpus Latvijas, ceļojot pa Franciju, Vāciju un Portugāli. Pēdējais gads, tāpat kā pats albums, ir bijis ļoti kontrastains, pilns prieka un skumju, enerģijas un spēku izsīkuma, mīlestības un vilšanās. Dziesmas runā par vairākām aktuālām tēmām, piemēram, mūsdienu cilvēka tieksmi pēc uzmanības, atkarībām, attiecībām ar sevi un citiem un daudz ko citu," stāsta Viņa. “Galvenais uzdevums rakstot šīs dziesmas, bija būt 100% atklātai pret sevi un saviem klausītājiem. Albuma nosaukums galvenokārt simbolizē iekšējo brīvību - vārdos, darbos un domās. Vēlos brīvi un atklāti runāt par lietām, kas mani satrauc vai iepriecina, cerot, ka tā spēšu iedvesmot vai sniegt atbalstu vismaz vienam klausītājam, kuram tas konkrētajā brīdī būs vajadzīgs.” Jāatgādina, ka par savu pirmo albumu, 2017. gadā izdoto EP “Elpo” Viņa saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons” labāko debitantu kategorijā - izskatās, ka Milda, kura ir Zelma, būs galvenais pretendents uz Viņas nākamo “Zelta mikrofonu”, tikai šoreiz gada hiphopa albuma nominācijā.

PAR. Viņas kompozīcijas nav reps šī termina ierastajā izpratnē - tās ir pamatīgu devu elektronikas kā atsauces uz reperes darbošanos grupā “Bandmaster”, kā arī popa tā labākajā nozīmē. Pats labākais - Zelmas muzikāli depresīvais vēstījums bliež pa klausītāja ausīm un smadzenēm tādā tiešumā, ka brīžiem uzmetas šermuļi. Piemēri? Noklausieties kaut vai depresīvo dziesmu “Milda” ar ekselento piedziedājumu, biedējoši reālistisko stāstu “Pēdējais pūķis” vai stilīgo “Boom” ar to caurvijošo elektronisko semplu! Šai meitenei ir, ko teikt, un viņas sakāmais liek aizdomāties. Protams, īpašu uzmanību pelnījis arī albuma pirmais singls “Karamele”, tāpat arī dziesma “Tur” ar tās interesanto ģitārnoslēgumu. Nu, bet lipīgais “Hits” - ja kāds spēj bez aizķeršanās izrunāt “Klāras krelles klārā glāzē” vai “šaursliežu dzelzceļš”, lai pamēģina Viņas stilā un tempā noskaitīt “piķis, piķis, piķis”…

PRET. Nekā iebilstama. Pie attiecīga garastāvokļa šis albums gan var iesvelt vēl dziļākā depresijā, bet tas ir subjektīvs jēdziens.