Zelma Jēgere – šobrīd gandrīz vienīgā latvju mūziķe sieviešu dzimtē, kas darbojas hiphopa lauciņā. Noslēgumam tuvojas pērn iesāktā Viņas tūre jaunā albuma promotēšanai, un atlicis vēl tikai pēdējais koncerts tās ietvaros – 17. janvārī Tallinas kvartālā esošajās Tu jau zini kur telpās.
Plānots, ka Viņas koncertā izskanēs gan dziesmas no jaunākā albuma Mildas īstais vārds ir Zelma, gan klausītāju iecienītie gabali no mūziķes iepriekšējā izdevuma. Iesildītāja lomā būs Kashuks. Pagājušajā gadā šīs tūres ietvaros Viņai bija koncerti Valmierā, Liepājā un Jelgavā. «Man ļoti patika jau pats pirmais koncerts! Es biju atgriezusies no ceļojuma - biju prom kādus divus mēnešus - ilgu laiku nebiju uzstājusies, tāpēc sajūtu līmenī tas bija pats spēcīgākais. Es biju ļoti priecīga būt atkal uz skatuves, šķiet, visu laiku smaidīju un biju sajūsmā par visu apkārt notiekošo. Taču vispār visi trīs šie koncerti bija īpaši, jo cilvēki bija ļoti atsaucīgi, un viss noritēja bez jebkādām problēmām,» priecājas Zelma. «Pēdējais koncerts atšķirsies no iepriekšējiem, jo būs arī videoprojekcijas, izskanēs arī tādas dziesmas, kurus vēl nekad uz skatuves dzīvajā neesmu izpildījusi, būs arī viesmākslinieki.»
Zelmai ir 26 gadi, pirmoreiz plašākai auditorijai atzīmējās ar dziesmu Tēva mājas - tas bija 2014. gadā. Taču vēl pamatīgāk Viņa atzīmējās ar skandalozo batlu jeb repa divcīņu ar kolēģi Edavārdi radio Pieci.lv ēterā, raidījumā Pilnīgs vakars, pēc kura pat daži radiocilvēki tika atstādināti no darba. Viņa skaļi sevi pieteica arī projektā Bandmaster, kurā darbojās ar tādām producenthaizivīm kā DJ Rudd (Rūdolfs Budze) un Andis Ansons. Interesanti, ka 2018. gadā Zelma uz skatuves pēc zelta mikrofoniem kāpa divreiz - Viņas EP Elpo tika atzīts par gada debiju, bet Bandmaster ar albumu Stay Awake tika pie gada balvas labākā elektroniskās mūzikas darba kategorijā. Starp citu, projektam Bandmaster nav pielikts punkts. «Mēs šobrīd taisām jaunu muzonu, un, spriežot pēc tiem demoierakstiem, kas mums jau ir, domāju, ka no mums klausītāji sagaidīs kaut ko ļoti labu. Šogad sāksim laist klajā singlus, kuri, cerams, beigās vainagosies arī ar albumu,» stāsta Viņa.
Neskatoties uz Bandmaster panākumiem, Viņa tomēr izlēma iet savu ceļu, turklāt meitenēm netipiskajā hiphopa lauciņā. «Tas notika kaut kā pats no sevis,» aizdomājas Zelma. «Man vienmēr ir paticis izpausties visdažādākajos veidos, un tā bija viena no tām lietām, ko vienkārši gribēju pamēģināt - bez domas, ka tas mani kaut kur baigi aizvedīs un ka šis būs mans lielais plāns. Sāku rakstīt repa dziesmas, man iepatikās to darīt, iepatikās arī to pasniegšanas veids un izpausmes. Tā pats no sevis tas sākās, un tā pats no sevis arī turpinājās.» Viņas jaunākais albums ir mazliet pat depresīvs. «Man tas ir ļoti personīgs, tāpēc vienmēr ļoti priecājos, ja man kāds uzraksta, ka tajā iekļautajās dziesmās sajutis kaut ko ļoti personīgu arī no savas dzīves. Šoreiz mēģināju atkāpties no bailēm runāt atklāti, līdz ar to albums ir emocionāli ļoti trausls, pret kuru man ir spēcīgas, varētu pat teikt, mātišķas jūtas.»
Ja hiphopa meistarus ierasts redzēt un dzirdēt urbānajā kultūrā, skandējot kareivīgus tekstus vai slavinot ielu dzīvi, tad Viņa tam ir pilnīgs pretstats. Jā, arī Zelmai ir tetovējumi, dažkārt pīrsings degunā, dažkārt dredi utt., viņa runā diezgan brīvā formā, tomēr - meitene ir no Beverīnas novada, viņas ierastā vidē ir mežs un klusums. «Esmu liels dabas bērns - daudz laika pavadu pie ugunskuriem, mežā, ceļoju arī pa pasauli. Daba ir vieta, kur es atrodos visbiežāk. Manās dziesmās var dzirdēt, ka neesmu gangsta style piekritēja, tas varbūt pavīd tikai dažās dziesmās, lielākoties ir tāds sapņojošais motīvs,» atzīst Zelma. Viņa uzaugusi plašā ģimenē, kas savā mītnes vietā izveidojusi arī savdabīgu koncertzāli Siltumnīca. «Es uzaugu piecu bērnu ģimenē - man ir divi brāļi un divas māsas, bet vēl man ir piecas pusmāsas, kuras gan tur nedzīvo. Mums ir siltumnīca - liela stiklota koncertzāle, kurā vasarās rīkojam dažādus pasākumus: cilvēki rīko kāzas, notiek koncerti utt. Pie mums notiek daudzi un dažādi radoši pasākumi. Mums ir sava lapa interneta vietnē Facebook, kur izziņojam, ka būs kāds koncerts, un uz to sarodas dažādi cilvēki. Atmosfēra ir episka: pa siltumnīcas malām aug vīnogas, galā ir skatuve, otrā galā bārs, ļoti plaša telpa, ir ļoti skaisti,» sajūsminās Zelma.
Sarunājoties ar Viņu, atklātās un smaidīgās meitenes tēls kaut kā neiet kopā ar diezgan depresīvo noskaņojumu, kas dveš no reperes dziesmām. «Man tik bieži mainās noskaņojums, ka dažkārt sanāk tāda dziesma kā Deja ar karalieni, kas ir mazliet agresīvāka, taču pēc tam nāk brīži, kad nāk ārā kaut kas romantisks. Necenšos turēties kaut kādos rāmjos un darboties pēc šabloniem, darot tā, kā tiek uzskatīts par pareizu. No manis ir iespējami dažādi pārsteigumi, vairākos koncertos uz mutes ermoņikām pat esmu izpildījusi motīvus no Titānika, tomēr es pieturos pie Viņas dziesmām,» skaidro Zelma. Tas pats sakāms arī par skatuvisko tēlu. «Oi, man tas visu laiku mainās! Tas, kā es izskatos, ir atkarīgs no tā, kā es jūtos. Tā kā iekšējās sajūtas regulāri lēkā, līdz ar to arī mans imidžs lēkā līdzi. Paskaitīju, ka 2019. gadā man ir bijušas astoņas dažādas frizūras! Man liekas, arī tas par mani kaut ko liecina, par kādu identitātes krīzi vai ko tamlīdzīgu,» dzīvespriecīgi smejas Zelma.
Savā radošajā ceļā Viņa nav ne apstājusies, ne piebremzējusi - top jauns skaņu materiāls. «Man visu laiku top jauni gabali, nekad nav bijusi ilgāka pauze par pāris nedēļām, es visu laiku rakstu jaunas dziesmas un tekstus. Albumā dominējošais bija mīlestības laiks, bet pēdējā pabeigtā dziesma, manuprāt, ir pati depresīvākā, kādu es jebkad esmu sarakstījusi. Taču dziesma ir pabeigta, un laikam ar to pašu ir pabeigta arī depresija. Jā, tagad tikai uz augšu!».
