RECENZIJA: Prusax "A+"
Pateicoties sociālajiem tīkliem un interneta medijiem, var uzzināt daudz jauna, tostarp arī par notiekošo pašmāju mūzikā. Ko gan mēs bez tiem (interneta medijiem) darītu, jo tā vēl tiktu palaista garām informācija par “kendamas spēles lietpratēju un daudzsološo reperi” ar skatuves vārdu Prusax, kurš sev uz pieres uztetovējis prusaku (“Delfi”), par kuru ziņas piesaista ar virsrakstiem “Galvenais ir nemīzt”, “Huļi manā zivī ir kauli” (“TVNet”) u.tml.?! Lūk
Lūk, Prusax jeb Rihards Jānis Ķullītis, 23 gadus jauns puisis, kurš latvju hiphopa aprindās ienācis 2016. gada beigās, darbojoties apvienībā “Irradikal Triad”, bet vēlāk “pievienojies grupējumam “New Wavy”, jaunās skolas hiphopa izpildītāju kopienai, ar kuru pēdējo gadu laikā vietējā scēnā ir izveidojuši milzīgu troksni”, “miljoniem skatījumu, tūkstošiem fanu un neaizmirstami traki koncerti” - tā vēstīts pieteikumā “Zelta mikrofonam”, uz kuru Prusax pretendē gada debitanta un hiphopa albuma kategorijās.
Solo karjeru aizsācis 2018. gada beigās ar dziesmu “Pirmais līgā”, kas “dažādos YouTube kanālos ir kopā apskatīts vairāk kā 1,5 miljons reizes”, bet 2019. gada septembra beigās klajā nācis debijas albums, kura tapšana piedalījušies arī tādi amatabrāļi kā Teacha, Steps, Trench Mafia Locco, Rolands Če, Xantikvariāts un visiem labi zināmais Ozols. Kopumā 14 kompozīcijas, tostarp trīs skiti - ievads, iztirzājums un nobeigums, rātni kā skolas sacerējumā. Dziesmas ir “jauno jaunlatviešu” valodā, tas ir, slengā - pārpilnas ar rusicismiem un anglicismiem, bet tā jau šā brīža skolēni arī runā. Jāpiebilst, ka Prusax ar savu kompanjonu latvju jauniešus iepazīstinājuši ar maniakāli populāro rotaļlietu kendamu - viņš zina, ko tīņiem vajag!
PAR. Atmetot dažādas “kad mēs augām, tad tādas lietas nenotika” veidīgas domas, jāatzīst, ka kaut kas tajā visā ir. “Pirmais līgā” - ļoti lipīgs gabals, arī “Zaj***l” droši vien nenobriedušos prātos iesēdīsies uz ilgu laiku. Prusaka teksti būtu jāapzīmogo nevis ar cenzoru atzīmīti “18+”, bet vismaz “25+” - šajā albumā var gūt ļoti izsmeļošas ziņas par to, kas, kam un kur sūkā, kāpēc tas jādara, kā arī citu tikpat izglītojošu un nozīmīgu informāciju. Taču, kā tas tiek skandēts dziesmā “A”, “skola bija verī hārd / baigi p**a prātu / učenes man nāca klāt / teica - tev ir vāks”, tāpēc neko vairāk arī nevar prasīt, turklāt Prusaka faniem neko vairāk arī nevajag. Pats jaudīgākais un labākais gabals ir “OG” - kaujiniecisks kopdarbs ar latvju hiphopa veterānu (ārprāts, cik šāds apzīmējums skan neticami!) Ozolu. Patiesībā šādam arī vajadzētu būt repam - agresīvam, sociāli asam, kā urbānās vides un ielas kultūras spogulim. Prusax to arī piedāvā, izskatās, ka šis puisis jauniešu vidū drīz varētu kļūt (varbūt jau ir kļuvis?) par “pirmo līgā”.
PRET. Lai nu šo jauno censoni par viņa mūziku kritizē hiphopa aprindas pārzinošāki ļaudis, tikai - vai tad pamatskolniekus neapkalpo “Bermudu divstūris”?