RECENZIJA: Waterflower "Waterflower / Spice Mouse"

 
©Publicitātes foto

No mūzikas ierakstu kolekcionāru viedokļa interesants izdevums, ko laidis klajā neatkarīgais angļu mūzikas leibls “Liminal Noise” – EP jeb minialbums, kurā sešas dziesmas sarakstījusi mūsu māksliniece Sabīne Moore jeb Waterflower, bet piecas kompozīcijas ir igaunietes Lauras Vunkas jeb Spice Mouse darinājums.

Izdevums pieejams ne tikai digitāli, bet arī audio kasešu formātā. Abas pārstāv tā saucamo “bedroom pop” mūzikas kustību, kura ASV pastāv jau no 60. gadiem, bet Baltijā ar solo māksliniecēm-sievietēm parādījās tikai šajā gadsimtā. Par mūsu meiteni.

Avangardiskās elektronikas audiovizuālais projekts “Waterflower” radies jau 2006. gadā, un ir viens no pirmajiem projektiem Latvijā, kurā sieviete patstāvīgi darbojās elektroniskajā mūzikā. Šī projekta ietvaros ir publicēti seši digitālie albumi, no kuriem pēdējie trīs izdoti audiokasetēs. Tālākais ir vēl interesantāk, te no pašas mākslinieces nometnes vēstītā: “Viens no projekta "Waterflower" skatuves instrumentiem ir dzīvi augi, kuriem tiek pievienoti sensori, kas augos mainīgo konduktivitāti (kuru rada kustīgais ūdens saturs, līdzīgi nervu sistēmai dzīvniekus un cilvēkos) nolasa un pārvērš midi nošu signālos. Izmantojot šo tehniku, melodiju nosaka tikai auga impulsi un tas, kā augs reaģē uz apkārtējo vidi vai cilvēku, kas tam pieskarās, to stimulējot. […] Jau kopš 2015. gada projektā “Waterflower” māksliniece spēlē dzīvus augus, tos pārvēršot par skārienjūtīgiem sintezatoriem. Nereti dziesmas tiek veidotas no dabas trokšņiem, sadzīves priekšmetu, elektronisko instrumentu, vijoles un klavieru skaņām. Koncertus pavada mākslinieces veidotās reāllaika videoanimācijas, kuru grafiskais raksturs un vijīgās kustības sasaucas ar jūgendstila iedvesmoto skatuves tēlu.” Tā, lūk, gribiet ticiet, negribiet neticiet… Jāpiebilst, ka šobrīdWaterflower” gatavo pilna garuma studijas albumu, kurš iznāks 2020. gadā.

PAR. Avangardiski, novatoriski un interesanti. Ar vidējā klausītāja ausi tīkamākā šķiet “Grow” ar savu pulsējoši spocīgo ritmu, kas ieved tādā kā elektroniskā transā. Izrādās, “Waterflower” skan arī latviski - to pierāda skaņdarbs “Tirpst”, kurā gan valda absolūts haoss ritmiskajā zīmējumā. Starp citu, Sabīnei ir diezgan laba balss, šajā jomā viņai nevar piesieties.

PRET. Elektroniski nesagatavotam klausītājam šajā skaņu murskulī orientēties būs pagrūti, ja ne neiespējami. Igaunietes nabadzīgais vokāls šī EP otru pusi liek izlaist - lai kaimiņi paši klausās savu “peli”.