RECENZIJA. Stereophonics “Kind”
Velsiešu alternatīvā roka grupas “Stereophonics” diskogrāfija ir apbrīnojama: kopš sava debijas albuma “Word Gets Around” izdošanas 1997. gadā tā ar Jāņa Stībeļa cienīgu apskaužamu regularitāti (piedodiet par šo salīdzinājumu, bet tas ir pirmais, kas ienāca prātā…) ik pa diviem gadiem laiž klajā studijas albumus, izlaižot vienīgi 2011. gadu.
Tā grupas karjerā savākušies jau 11 studijas ripuļi, kuru komerciālie panākumi ir vēl viens gandrīz ūnikums: ja neskaita jau pieminēto debijas albumu un 2009. gadā izdoto “Keep Calm And Carry On”, visi pārējie Britu salās pabijuši Top 3, bet septiņi albumi pat nostājušies topa pašā galvgalī. Arī “Kind”. Tas ierakstīts nieka 11 dienās, nekādu milzīgu stilistisko pārsteigumu te nav.
Kopumā desmit skaņdarbi, kuriem limitētajā versijā nāk klāt sešas šo pašu dziesmu demo versijas, un tas viss iepakots krāšņā CD grāmatiņā. Šī ieraksta laikā “Stereophonics” centušies maksimāli neizmantot mūsdienu studiju piedāvātās tehnoloģiskās iespējas, lai faniem piedāvātu oriģinālam iespējami tuvinātāku skanējuma versiju. Laikam izdevies.
PAR. Pati pirmā albumā iekļautā dziesma “I Just Wanted The Goods” liek ieinteresēti apsēsties un ieklausīties, ko “Stereophonics” piedāvās šī darba turpinājumā - sparīgs gabals, kas mazliet atgādina “Muse” labākajā tās versijā. Tiesa, albuma turpinājums savā enerģētiskuma devā ir krietni piezemētāks, tomēr Rietumu kritiķi slavē Kellija Džonsa perfekto vokālu un absolūti atklātos dziesmu vēstījumus. No pārējiem gabaliem noteikti gribētos izcelt arī stilīgo “Bust This Time” un varbūt arī himnisko “Make Friends With The Morning”.
PRET. Ļoti šaubīgs albums. Lielākajai daļai dziesmu labāk piestāvētu akustiskais izpildījums, jo tās būtībā tāpat jau skan šādā versijā - te ir pat dziesmas, kuras droši varētu pretendēt uz kantri mūzikas lauciņu. Grūti iedomāties, kāpēc šis albums izpelnījies tik labas atsauksmes.
Sandris Vanzovičs
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.