No skaņu ierakstu giganta “Universal Music” apcirkņiem ik pa laikam ienākas kaut kas interesants, iepriekš nedzirdēts vai palaists garām, ko ir vērts paklausīties un ieteikt arī citiem.
Lūk, 27 gadus vecā britu indīpopa dziedātāja Bišopa Brigsa, īstajā vārdā Sāra Greisa Maklaflina. Līdz šim viņa bijusi pazīstama ar singlu “River”, kas pirms četriem gadiem štatos sasniedza trešo pozīciju alternatīvās mūzikas “čārtā”, bet diskogrāfijā šai izpildītājai gozējas divas mazās platītes jeb EP, kā arī divi albumi - pērn augustā izdotais “Church Of Scars” un novembra sākumā klajā nākušais “Champion”. Nekādus lielos kalnus topos tie nav gāzuši, tomēr ar kaut ko skotiete ir pamanījusies iekrist klausītāju prātos, turklāt abpus Atlantijas okeānam. Kopumā desmit dziesmas pusstundas garumā.
PAR. Bišopas Brigsas lielākais trumpis ir milzīgā pārliecība, spēks un jauda, ar kādu viņa izpilda dziesmas - tas neatstāj vienaldzīgu, nemanāmi aizraujot ar savu patieso enerģiju un dinamiskumu. Iesākusi ar pabiklo “I Still Love You”, turpinājumā dziedātāja kārtīgi uzkurina ogles ar albuma jaudīgākajiem gabaliem “Can You Hear Me Now” un “Champion”, pēc nelielas atelpas piedāvājot klausītājiem ne mazāk simpātiskās dziesmas “Jekyll & Hide” un “Lonely”. Noslēdzošajā daļā ir “My Shine”, kas velk uz Pinkas huligāniskākās daiļrades posma pusi ar pankroka piesitienu. Jā, kaut kā nepārsteidz, ka Maklaflinas vecāki klausījušies Aretu Frenklinu un “Led Zeppelin”…
PRET. Protams, ne jau velti “Champion” nav topos - grūti izsisties ar šāda veida dziesmām, kuru uz indī un alternatīvās mūzikas skatuves ir pārpārēm.
Sandris Vanzovičs
