Ja latvju mūzikā piešķirtu balvu par gada izrāvienu, tad viena no galvenajām pretendentēm uz to būtu 18 gadu jaunā Patrisha, īstajā vārdā Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča. No sociālajiem tīkliem līdz līgumam ar vareno Universal un debijas EP – tāds īsumā bijis šīs dziedātājas ceļš.
Pirms pāris nedēļām klajā nāca Patrishas debijas minialbums Patrisha bija šeit un videoklips šāda paša nosaukuma dziesmai, un pašlaik rast brīvu vietu dziedātājas darba grafikā ir sarežģīti. «Pirms albuma iznākšanas grafiks bija mazliet mazāk saspringts un dažādiem pasākumiem piebāzts, bet tagad cilvēki kļuvuši aktīvāki un mani pamanījuši - varbūt viņiem patīk manas jaunās dziesmas -, un vairāk aicina kaut kur uzstāties, līdz ar to decembris ir diezgan noslogots. Kādam sanāk arī atteikt, pārcelt kādu tikšanos uz citu laiku, ja atgadās kādas primārākas lietas. Nav gan tā, ka viss notiktu pēdējā brīdī. Jo, ja kaut kas notiek pēdējā brīdī, tad es labāk izvēlos to nedarīt vispār, jo man ir ļoti svarīgi sagatavoties un izdarīt visu kārtīgi,» norāda Patrīcija.
Piedāvājumi ir dažādi. Piemēram, sestdien Patrisha uzstājās Biznesa augstskolas Turība Ziemassvētku ballē, savukārt gada pēdējais pasākums viņai būs 28. decembrī Jelgavā, Zemgales Olimpiskajā centrā, kur risināsies tradicionālais TV3 Jaungada šovs. «Aicina uz skolām nodziedāt kādas trīs vai četras dziesmas. Aicina arī uz privātajiem tusiņiem, tostarp mājas ballītēm. Ir arī lielāki pasākumi, kas saistīti ar televīziju aktivitātēm,» uzskaita dziedātāja. Pagaidām viņas auditorija pārsvarā meklējama skolās un sociālajos tīklos, tomēr aizvien lielāku atpazīstamību Patrisha gūst arī uz skatuves. «Mans mērķis kā mūziķei - lai mani nāk skatīties un klausīties dzīvē, nevis tikai sociālajās vietnēs. Jā, pieļauju, ka daudziem vienaudžiem esmu sava veida autoritāte, jo ne visiem manā vecumā ir tāda iespēja - dot kaut ko arī citiem. Esmu ļoti priecīga, ka man šāda iespēja ir, es to izmantoju un cenšos iespējami vairāk citiem stāstīt un rādīt, ka var saviem spēkiem darīt to, kas patīk, un viss var izdoties, jo - viss ir iespējams! Man nebija mērķa panākt, lai es varētu darboties kādas mūzikas izdevniecības paspārnē, man nebija pat sapņos rādījusies šāda iespējamība, taču tieši tas ir noticis - es uzticos lietu dabiskai virzībai. Dari to, kas tev patīk, to, kas tevi priecē, un, ja redzi, ka citi cilvēki arī no tā gūst prieku un tevi atbalsta, tad viss notiks - kāpēc gan ne?!»
Šā gada sākumā Patrisha kļuva par pirmo dziedātāju no Latvijas, kura noslēgusi līgumu ar vienu no pasaulē lielākajām mūzikas izdevniecībām Universal Music, taču viņas talants ne visiem bijis acīm redzams - pirms pāris gadiem Sony Music aizbildniecībā esošais šovs X faktors meiteni izbrāķēja… «Piedalījos pirmajā sezonā, tiku līdz krēslu izaicinājumam un pat tiku iesēdināta krēslā, taču nāca pēdējā meitene, un mani samainīja ar viņu vietām. Nekas, tā pat labāk!» bez nožēlas saka Patrisha. «Tas ir šovs. Es varētu daudz pastāstīt par šā konkrētā TV šova aizkulisēm, kur notiek visādas brīnumu lietas - bieži vien diezgan smieklīgas, bet brīžiem pat nekorektas un necilvēcīgas, kas mani apbēdināja. Taču jau pirms X faktora biju piedalījusies Krievijas šova Golos Latvijā rīkotajā atlasē: vēl bērns būdama, piedzīvoju tajā pirmo šoku, kad, piemēram, aizkulisēs tevi samaina ar kādu vietām, bet pēc tam televīzijā to parāda pilnīgi citādi utt. Uz X faktoru jau gāju vienkārši kā uz kaut ko jaunu un nebijušu tepat pie mums, Latvijā, un mūsu televīzijā. Nebija nekāda satraukuma par to, ka es varētu kaut kur tikt vai netikt tālāk, gribēju tikai piedalīties. Taču X faktors arī deva savu impulsu attīstībā.» Izrādās, vēl pirms pieteikšanās šovā Patrīcijai atrakstījuši cilvēki no Universal, kas bija dzirdējuši viņas varējumu sociālajās vietnēs, un vaicājuši, vai viņa tuvākajā laikā plāno piedalīties, piemēram, X faktorā vai Supernovā. «Atbildēju apstiprinoši, un viņi teica - OK, skatīsimies, kā tev tur veiksies. Kad tiku izmesta no šā šova, Universal man atrakstīja, ka vēlas sadarboties,» smaida dziedātāja. Nu šīs sadarbības ietvaros rīkota arī dziesmu nometne, kurā tapa albumā Patrisha bija šeit iekļautās kompozīcijas.
Patrīcija dziedājusi jau no mazotnes - gan kopā ar vecmāmiņu, gan pati. «Kad gāju bērnudārzā, man bieži lika dziedāt solopartijas - tie bija ļoti satraucoši momenti! Skolā gāju ansamblī, kur pasniedzēja bija Elīna Lūse - viņa pamanīja, ka man ir dotības, un ieteica vecākiem netērēt laiku, ja bērnam pašam ir vēlme dziedāt, pieteikties kādā studijā. Mani vecāki tā arī rīkojās, par ko viņiem esmu ļoti pateicīga.» Meitene darbojusies bērnu un jauniešu studijā Zvaigžņu sala un kopš 11 gadu vecuma piedalījusies vairāk nekā 60 (!) konkursos, sākot no Aprīļa pilieniem un Balss pavēlnieka, līdz konkursiem Polijā, Ukrainā, Maltā un citur. «Kad esi mazs bērns un ļoti vēlies dziedāt, tā ir vienīgā iespēja to darīt un pie viena saprast, vai tev tas vispār patīk. Esmu ļoti pateicīga, ka tiku izvadāta pa visiem šiem konkursiem, taču, kad man bija 15 vai 16 gadu, bija to noslēdzošais etaps. Ukrainā ieguvu otro vietu diezgan nopietnā konkursā Moloda Gaļičina - uzstājos uz lielas skatuves milzīgas auditorijas priekšā, to raidīja vietējā televīzija utt., taču sapratu, ka vairs nevēlos piedalīties konkursos, jo tajos netiec uzskatīts par unikālu personību vai mūziķi, tajos nav iespējams parādīt savu talantu, piemēram, dziesmu sacerēšanā, bet, balstoties uz kādu konkrētu nolikumu, vienkārši ej un dziedi, un tevi arī vērtē pēc kādiem konkrētiem kritērijiem. Taču mākslinieks tāpēc arī ir mākslinieks, ka ar kaut ko ir unikāls, ar kaut ko spēj atšķirties no pārējiem. Sapratu, ka vēlos virzīties tālāk saviem spēkiem. Meklēju cilvēkus, ar kuriem kopā spēlēt, meklēju piedāvājumus uzstāties un piedāvāju arī pati sevi. Tā viss arī sākās, ar spēlēšanu kafejnīciņās un mazos pasākumos.»
Paralēli izmantotas interneta dāvātās iespējas - jauniete ievietojusi savu dziedāto melodiju 30 sekunžu fragmentus Instagram, kur arī pamanīta. «Apjautu, ka cilvēkiem par mani ir interese, un sāku rakstīt arī pati savas dziesmas. Arī tās pamanīja. Piedalījos Radio SWH raidījumā Priekšnams, un manas dziesmas nonāca radiostacijas lielajā rotācijā. Sapratu, ka šis ir ceļš, kuru vēlos iet - lai man būtu dziesmas, lai tās skanētu radio, lai es varētu koncertēt. Un beigu galā viss kaut kā dabiski saslēdzās tā, ka es noslēdzu līgumu ar Universal: mēs rakstām dziesmas, mēs tās izdodam, es piedalos koncertos, pasākumos, festivālos utt. Viss, kā es vēlējos!» priecājas Patrisha.
Sarunā Patrīcija atstāj saviem gadiem netipiski prātīgas jaunietes iespaidu - netiek celtas gaismas pilis un sapņu tilti, nav jaunības maksimālisma, viss teiktais ir argumentēts un pausts pārliecinoši. Viņa spēj likt noticēt sev un tam, ka, citējot viņu, tiešām viss ir iespējams - kāpēc gan ne?! Ikdienā Patrīcija ir parasta skolniece, kas mācās 12. klasē. Gandrīz parasta, jo mācās tālmācībā - klātienes mācības ar dziedātājas karjeru apvienot nav iespējams. «Jā, mana dzīve nav tāda, kāda tā ir maniem vienaudžiem - sadzīviskā līmenī tā ir daudz sarežģītāka. Daudzi man ir prasījuši, vai es nenožēlošu to, ka jaunībā esmu kaut ko palaidusi garām, ka nebūšu pietiekami iztrakojusies utt. Nē! Protams, esmu arī to darījusi, taču neesmu cilvēks, kam patiktu izklaidēties un tusēties pūlī - labprātāk pavadu laiku mājās, mierā un klusumā, ar cilvēkiem, ar kuriem patiešām vēlos būt kopā.» Dziedātājai patīk arī citas radošās lietas, viņa aizraujas ar mandalu zīmēšanu, arī glezno. Tātad turpmākais izglītošanās ceļš skaidrs - Mūzikas vai Mākslas akadēmija? «Nē, viennozīmīgi nē!» ar pārliecību un momentā atbild Patrisha. «Mūzika ir tas, ko es baudu - nevēlos to mācīties padziļināti un profesionāli, man liekas, ka tas sabojātu patiku pret šo lietu, kas man ir kā meditācija, kā dziedinātava. Pēc 12. klases pabeigšanas vēlos studēt, kas varētu būt kā plāns B kaut kam nākotnē, lai būtu pilnīgi droša par to, ka varēšu ar kaut ko nopelnīt. Kas tas varētu būt? Šobrīd domāju par grafisko dizainu vai ko tamlīdzīgu, protams, arī par biznesa mācībām. Ir dažādi varianti, taču jāizdomā, kas būs tas simtprocentīgi noderīgais, turklāt kaut kas tāds, ko es patiešām vēlēšos.»
Taču pagaidām primārais ir mūzika. «Grūti prognozēt, kā būs nākotnē, to neviens nevar ne paredzēt, ne zināt,» aizdomājas Patrīcija. «Protams, ir jābūt nākotnes plāniem un mērķiem, lai ir, pie kā strādāt un uz ko tiekties, lai ir saprašana, uz ko virzies. Ja tādu nav, tad vienkārši stāvi uz vietas, nekāda attīstība nenotiek. Mērķiem un plāniem ir jābūt, lai būtu lietas, pie kurām strādāt. Man ir mērķis par saviem solokoncertiņiem, vēlētos izdot albumu arī taustāmā formātā, varbūt aizbraukt kādā tūrītē. Pašlaik darbojos un strādāju, maksimāli atsaucos visiem uzaicinājumiem, jo tas dod papildu iespējas. Bet - kā tas viss būs turpmāk, kā tas realizēsies - nav ne jausmas!»
***
Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča
• Dzimusi 2001. gada 25. jūnijā («Esmu Saulgriežu bērns!») Rīgā
• Abi vecāki ir no Valkas puses, māte Jana («Jaunībā viņa mācījās spēlēt akordeonu un kokli, gāja mūzikas skolā»), tēvs Ivans («Viņš ir no Lugažiem, ļoti mērķtiecīgs un strādīgs - cilvēks ar zelta rokām»). Māte ir latviete, bet tēvs ir dzimis Latvijā, taču pēc tautības ir baltkrievs, kura abi vecāki ir baltkrievi («Mums ir ļoti liela ģimene Baltkrievijā. Arī mana babuška ļoti skaisti dzied, atminos, kad biju maziņa, kopā dziedājām [Tatjanas] Bulanovas dziesmas»). Ir jaunākā māsa Nikola. «Viņai ir ļoti skaista balss, varētu ļoti labi dziedāt, taču viņa aizvirzījusies uz modeļu karjeras pusi - iet modeļu skolā, piedalās skatēs, paralēli nodarbojas ar dejošanu, arī ļoti darbīga meitene»
• Izglītība: no pirmās klases «līdz 11. klases pirmajam mēnesim» mācījusies Rīgas Kultūru vidusskolā, šobrīd mācās Tālmācības vidusskolā Rīgas Komercskola
• 2019. gada decembrī mūzikas izdevniecības Universal Music paspārnē izdevusi debijas EP Patrisha bija šeit, tituldziesmai sagatavots arī videoklips, kas filmēts Rundāles pilī - tajā pēckara gados skolojusies meitenes vecmāmiņa. «Mana mammas mamma tur dzīvoja un mācījās, viņas vecāki tur strādāja. Mūsu ģimenei ir tradīcija katru vasaru uz šo vietu aizbraukt, šoreiz to saslēdzām kopā ar klipa filmēšanu»
• Muzikālās intereses. «Interesējos par dažādiem žanriem, taču vairāk apmeklēju rokmūzikas koncertus - esmu bijusi pat klubā Melnā piektdiena uz Head P.E. un Crazy Town koncertiem, tagad jau iegādātas biļetes arī uz Limp Bizkit koncertu arēnā. Lielākoties tieši šādu mūziku klausos arī ikdienā, taču pati izpildu to, ko mūsdienās klausās lielākā daļa, kas skan arī radio - tas ir popa žanrs. Ja es būtu rokdziedātāja, tas būtu interesanti, un noteikti atrastos arī cilvēki, kas to klausītos, tomēr pops ir ietekmīgāks, tam ir lielāka auditorija»
***
Patrisha
- Patrisha bija šeit -
Šis gads pagājis jaunās dziedātājas Patrisha (īstajā vārdā Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča) zīmē - sociālie tīkli un interneta vietnes ik pa laikam tiek gluži vai pārplūdināti ar ziņām par viņas gaitām. Nekāds brīnums, jo tikai 18 gadu jaunā Patrisha ir pirmā un pagaidām vienīgā dziedātāja no Latvijas, kurai kabatā ir līgums ar ierakstu gigantu Universal Music. Kā tas šajā moderno tehnoloģiju laikmetā ierasts Rietumu pasaulē, koncerna ļaudis talantīgo meiteni bija noskatījuši interneta vietnē Instagram, kur Patrīcija publicēja savas dziesmas. Līgums tika parakstīts gada sākumā, un kopš tā brīža izdoti jau trīs singli Es varu būt tā, Visu un vēl vairāk un Lai tev sāp. Nākamais solis ir debijas EP ar kopskaitā sešām dziesmām, no kurām trīs gan ir minētie singli. Dziesmas tapušas sadarbībā mūziķiem un producentiem no Latvijas, Zviedrijas, Lielbritānijas un Somijas, tās ierakstītas studijās Rīgā, Berlīnē un Helsinkos. Albums mobilo telefonu un digitālo topu cienītāju paaudzes aprindās aizies uz urrā! - vismaz Latvijā. Patrisha noteikti ir viena no cerīgākajām jaunā viļņa popdziedātājām: viņas dziesmas ir ritmiskas un melodiskas, arī viegli uztveramas, taču nav lētas. Ar lielu plusa zīmi jāatzīmē jau dzirdētās Visu un vēl vairāk un Lai tev sāp, bet no trim nedzirdētajām - hiphopa un dance pop himna jaunības maksimālismam Patrisha bija šeit, kuras ierakstā piedalījušies arī Su$hi Takeut un Rolands Če. Tiesa, par pēdējās tekstu gan gribētos padiskutēt: ir saprotams, kā «šodien virs galvas celsim trofejas», bet, kā pēc tam «dzersim Molotova kokteiļus», gan šķiet visai nerealizējama lieta...