Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Antra Stafecka, Jānis Čubars "26 un viss"

© Publicitātes foto

Pagājušās nedēļas novitāte – muzikāli ģimeniskā (vai otrādi) tandēma Antras Stafeckas un Jāņa Čubara albums ar desmit jaunām dziesmām, kuru autore lielākoties ir pati dziedātāja – četras ir kopdarbs, bet vienai mūziku un tekstu radījis Jānis. Arī teksti ir Antras, atskaitot divus, kuru autore ir viņas mamma Ilze Mūrniece. Trīs albuma dziesmās Antra sadziedas ar saviem skatuves kolēģiem - Ati Ieviņu, Normundu Pauniņu un Jāni Čubaru.

“Albumā viss, pat dziesmu secība, ir pakārtota un balstīta uz patiesām emocijām un gūtās pieredzes pēdējo trīs gadu laikā. Ir ieguldīts liels un apjomīgs darbs, lai dziesmas tiktu noproducētas tieši tā, kā mākslinieki to ir vēlējušies. Katra dziesma ir izdzīvota un izlolota, lai tā izstāstītu savu stāstu,” vēsta mūziķu nometne.

“Šajā albumā tā autori nerunā tikai par to, cik viss ir skaisti. Te tiek izdziedāts gan iemīlēšanās laiks, gan sevis meklējumi, gan sāpes pēc pāri darījuma. Tiek dziedāts arī par veģetatīvo distoniju, kas māksliniekiem visā pasaulē nav sveša. Katrs te varēs atrast kaut ko sev.” Piebalso Antra: “Šis albums ir mūsu atskaites punkts tam, ko esam piedzīvojuši gan privātajā dzīvē, gan profesionālajā karjerā, lai ar jaunu iedvesmu dotos tālāk. Ļoti ceru, ka tas, ko dzirdēsiet, jums patiks un liks aizdomāties. Lai kā arī būtu, Dvēseles valoda vienmēr ir bijusi mana iekšējā valoda.”

PAR. Antras megajaudīgo balsi un spēcīgās vokālās dotības neviens nav atcēlis - tas priecē. Taču vēl vairāk priecē Čubara debija dziedāšanas frontē - tiesa, viņš to dara tikai vienā (savā) dziesmā un epizodiski, taču skan pietiekami pārliecinoši, lai varētu Jāni aicināt to darīt biežāk un vairāk. Protams, kā ģitārists viņš arī ir teicams. No diskā iekļautā skaņu materiāla labākās dziesmas ir dejojamā “Atrodi mani” un tai sekojošā popdziesma “Apturi elpu” ar Čubara ģitārsolo, izcelt varbūt varētu arī “9. aprīlis” (te piedziedājis Ieviņš) un “Dienā”, kuras stilistiski atgādina Ivo Fomina balādes, tikai ar sievietes vokālu.

PRET. Ja Antras 2015. gada martā izdotais albums “Vientuļā zvaigzne” priecēja ar enerģiskiem popa, “dance” un pat roka ritmiem, tad šis albums neko interesantu diemžēl nepiedāvā. Sliktu joku ar mūziķiem izspēlējusi vēlme sarindot dziesmas secīgi pēc pašu piedzīvotā, jo vēstījums tāpat nenolasās, bet pieslēgties albumam normāli var tikai no ceturtā gabala (“Mēness”), jo pirmās trīs kompozīcijas, kuras laikam iecerētas kā ļoti skaistas un melodiskas, ir vienkārši garlaicīgas. Par šādu izkārtojumu laikam akmens metams Čubara dārziņā, jo tieši viņš minēts kā muzikālais producents (albuma prezentācijas pasākumā gan šķita, ka šī pāra kakls pārliecinoši ir Antra - visās jomās…). Un vēl - ilgus gadus sadarbojoties ar Pauniņu un viņa grupu “Otra puse”, Antrai pielipis “Pauniņa vīruss”, tas ir, teju nebeidzama piedziedājumu atkārtošana - ārprāts, kā tas krīt uz nerviem! Ja ir vēlme šo te klausīties, labāk to darīt “dzīvajā”, jo koncertā albumā iekļautais materiāls skanēja daudz pievilcīgāk.