Šo svētdien, 15. decembrī, TV3 ēterā būs skatāms pēdējais trešās sezonas šova X faktors raidījums un noskaidrots uzvarētājs. Mīlēts un nīsts, skatīts un apspriests – iksfaktors pārņēmis talantu fabriku un okartes akadēmiju nišu, interneta vidē no muzikālajiem notikumiem pagaidām zaudējot vien Eirovīzijai.
Pirmajā šova X faktors sezonā uzvarēja bārdainais Arturs Gruzdiņš no Rūjienas, bet otrajā - no skata trauslā baltkrieviete Kattie. Abus šos dziedātājus vienoja fakts, ka viņi bija no Aijas Auškāpas komandas. Šķiet, Prāta vētras ģenerālmenedžere šo trīs sezonu laikā kļuvusi par publiski atpazīstamāku personu nekā pēdējās divās desmitgadēs, kopš strādā ar Latvijā populārāko grupu, taču nokļūšanai prožektoru gaismā ir arī savas ēnas puses - visiem mīļš nebūsi…
- Kāds tavs kā žūrijas locekles vērtējums X faktora trešajai sezonai? Kā skatītājam no malas atlasē daudzi kandidāti šķita cerīgi, bet konkursa gaitā par tādiem vairs gribējās saukt tikai divas, varbūt trīs...
- Man šogad šova gaita liekas interesantāka, jo dalībnieki ir spēkos līdzvērtīgāki. Ja pirmajā sezonā potenciālais uzvarētājs bija diezgan labi nojaušams jau pašā sākumā, bet otrā šajā ziņā bija salīdzinoši mērenāka, tad trešajā sezonā katrā komandā ir viens vai divi spēcīgāki dalībnieki, tāpēc joprojām ir grūti prognozēt, kā skatītāji par tiem balsos un kurš būs viņu favorīts.
- Paver šova priekškaru, kas tev kā mentorei jādara? Kā tiek strādāts ar konkursantiem?
- Ar dalībniekiem strādā ne tikai mentors - mums ir vesela komanda, sākot ar vokālo pedagoģi Maiju Sējāni un producentiem Ilzi Ūdri un Guntaru Gulbiņu, ar kuriem kopā tiek izvēlēta dziesma - atbilstošākā gan raidījuma tēmai, gan dalībnieka spējām, gan kopējam kontekstam, jo nevar taču vienā koncertā salikt 12 lēnu dziesmu - skatītāji iesnaudīsies dīvānā jau pēc trešās. Atsevišķi notiek darbs ar kustībām un horeogrāfiju Ingas Raudingas vadībā, Juris Matuzelis ar savu komandu gatavo katram priekšnesumam videoprojekcijas, tad ir gaismu režisors Pāvels Ārmanis, ir stilisti, kas, izrietot no priekšnesuma kopējā konteksta, piedāvā savu risinājumu tam, kā dalībnieks varētu ģērbties. Mans uzdevums, kurā es arī vislabāk jūtos, ir pārraudzīt tā visa kopskatu, lai tas, ko pēc tam skatītājs ierauga TV ekrānos, atbilstu manai sapratnei par to, kādam ir jāizskatās televīzijas šova priekšnesumam.
- Kādā intervijā lasīju tevis teikto, ka producentu komanda acīmredzot saskatīja tevī kaut kādas tavas īpašības, kuras noderētu žūrijai. Esi trīs gadu laikā sarunās ar viņiem vai pati tikusi skaidrībā, kuras tad ir šīs tavas īpašības?
- Nē, man to nesaka, neviens tā arī nav atzinies! Varbūt vienkārši nebija nevienas citas sievietes no šovindustrijas aprindām, un es biju kā pēdējais variants, kurā viņi centās kaut ko saskatīt (smejas). Labs producents ir tāds, kurš ieraudzījis kaut ko tādu, ko citi pirms tam nav spējuši. Esmu dzirdējusi tikai to, ka producenti savu izvēli nav nožēlojuši, un arī es pati ceru, ka esmu attaisnojusi uz sevi liktās cerības.
- Viņi nav nožēlojuši, bet tu? Žūrijas darbs nav tikai atrašanās uzmanības epicentrā, bet arī negāciju vilnis, kas tiek izgāzts pār tavu galvu.
- Iespējams, ka man X faktors bija vajadzīgs tikpat ļoti kā šogad manas komandas dalībniecēm - lai es saprastu, ka visiem patikt nav iespējams. Tā nekad nebūs, un tas arī nav vajadzīgs. Līdz ar to nav vērts pārdzīvot par to, ka kādam nepatīc.
- Vai tad tev pirms X faktora bija domas, ka visiem patīc?!
- Kuram tad negribas visiem patikt (smejas)?! Jau kopš bērnības, kopš skolas laikiem, ikviens taču grib patikt tētim un mammai, grib patikt skolotājiem un klases puišiem utt. Un tikai vēlāk nāk saprašana, ka visiem patikt nav iespējams.
- Jā, diez vai pat visi dalībnieki skatās uz tevi ar dievinošām acīm, bet interneta komentāros droši vien vispār lasāmas šausmu lietas... Kā tu raugies uz šiem komentāriem?
- Viens no maniem mīļākajiem komentāriem, kurš gan nav radīts par godu speciāli man, ir «visiem arlabunakti, izņemot Aiju», vēl kāds - «Auškāpai ir tikpat daudz šarma kā pildspalvai» (smejas). Apbrīnoju cilvēku asprātību un spēju kaut ko tādu izdomāt, jo tas ir patiešām radoši! No personīgās pieredzes zinu, ka kritika aizskar tikai tad, ja tajā ir kaut kāda daļa patiesības. Respektīvi - ja es zinu, ka teiktais absolūti neatbilst patiesībai, tad man tas neko nenozīmē. Bet, ja tajā kaut kas tomēr ir, tikai es tam apzināti vai neapzināti nevēlos piekrist, tad mani tas mazliet aizskar, taču šādā gadījumā tā ir konstruktīva kritika, kurā ir vērts ieklausīties, par ko ir vērts padomāt.
- Dīvains jautājums, bet - vai vispār ir jēga šajā šovā uzvarēt? Šķiet, daudz lielāks ieguvums no tā bijis dalībniekiem, kuri palikuši uzreiz aiz pjedestāla augstākā pakāpiena, piemēram, Tautumeitām vai Radio Trio, jo uzvarētāju ieguvums nav īsti saskatāms - par viņiem ne redz, ne dzird!
- No vienas puses - jā, tev taisnība, faktiskā situācija tiešām ir šāda. Tam par iemeslu ir tas, ka ierakstu kompānijas Sony Music pārstāvniecība, kas strādā ar uzvarētāju, ir Somijā, savukārt menedžments līdz šim bija Igaunijā, kā rezultātā ir sarežģīti strādāt ar mākslinieku, kurš ir Latvijā vai, kā Kattie gadījumā, vēl tālāk - Baltkrievijā. Lai mākslinieks varētu gūt panākumus, manā skatījumā šī sadarbība tika būvēta mazliet nepareizi, taču tagad būs izmaiņas - vismaz menedžments būs vietējais (par Sony Music sadarbības partneri ierakstu popularizēšanā Latvijā kļuvusi pazīstamās menedžeres Gunas Zučikas kompānija Every Little Thing - S. V.).
No otras puses - uzvara X faktorā tomēr ir liels sasniegums, arī naudas balva ir pietiekami nozīmīga, arī ierakstu līgums ar Sony Music ir svarīgs. Sony pārstāvji klāsta, ka vēlas šo sadarbību būvēt ilgtermiņā - ja nekas nenotiek mēneša laikā, kad attiecīgais mūziķis ir uz uzvaras viļņa, tad viņi to pasniedz kā ilgtermiņa projektu. Paskatīsimies. Kattie dziesma ir ierakstīta, arī promobildes gatavas, un kuru katru brīdi pirmajam singlam vajadzētu nākt klajā (jaunākie Sony Music plāni liecina, ka Kattie singls tiks izdots 9. decembrī - S. V.). Tiesa, kopš šova būs pagājis jau gads.
- Šādi «ilgtermiņā» konkrēto mūziķi var marinēt kaut piecus gadus, bet viņš līdz tam nevar pat sniegt intervijas!
- Sony rīcībā ir opcija izdot vienu singlu, bet pēc tam jau ilgākā laika posmā pieņemt lēmumu, vai viņi vēlas turpināt sadarbību ar šo mākslinieku. Intervijas un uzstāšanās - viss jāsaskaņo ar menedžmentu, kas, kā jau teicu, bija Igaunijā. Tas tiešām ir laikietilpīgs process, taču Sony ir līgums ar X faktora franšīzes īpašniekiem, līdz ar to visās valstīs tieši šai kompānijai ir priekšrocības slēgt līgumus ar šova uzvarētāju. Saprotams, uzvarētājs Latvijā viņiem ir daudzkārt mazāk interesants par uzvarētāju Britu salās, bet - ja nu kāds izšauj, ja nu kāds viens supertalants te tomēr gadās?! Pavisam atteikties no šīm priekšrocībām viņiem arī negribas. Mazliet kā suns uz siena kaudzes.
- Par pašas radošajiem talantiem - tev nevar pārmest, ka pati neesi kāpusi uz skatuves, jo vismaz bērnībā esot dziedājusi, turklāt mācījusies Pāvula Jurjāna mūzikas skolā, kur spēlēji klavieres un vijoli. Pabeidzi?
- Pabeidzu. Un kopš tā laika neesmu vijoli ņēmusi rokā (smejas). Neesmu ļoti talantīga izpildītāja ne klavierspēlē, ne vijolē - vecāki mani nespieda čīgāt katru dienu četras vai piecas stundas no vietas, man bija brīvāks režīms, tāpēc varbūt arī šāds rezultāts. Lācis uz auss man nav uzkāpis, bet lielīties ar izcilību mūzikā arī nav pamata. Pēc skolas man nebija plānu doties tālāk mācīties mūziku, jo vidusskolas pēdējās klasēs es domāju, ka vēlos studēt diplomātiju, taču aizgāju ekonomistos. Tas gan arī bija tāds laiks, kad visiem vajadzēja studēt ekonomiku vai jurisprudenci.
- Tev labi piestāv biznesa lēdijas tēls, turklāt tava izglītība atļauj tādai būt - paralēli esi arī pāris ar Prāta vētras darbību saistītu uzņēmumu valdēs.
- Man ir maģistra grāds gan jurisprudencē, gan ekonomikā. Ir viena atziņa, kā dēļ vien ir vērts studēt jurisprudenci, un kas ļoti labi noder visiem: nav nepieciešams zināt no galvas visus likumus un pantus, galvenais ir zināt, kur tos meklēt. Un tā ir arī svarīga īpašība labam menedžerim - zināt, kur ko var sameklēt un kam piezvanīt (smejas). Savukārt par ekonomiku - nekad neesmu uz sevi raudzījusies kā īpaši apdāvinātu finansisti, varbūt esmu pietiekami rūpīga un spējīga analizēt situāciju, mēģinot paredzēt notikumus. Man, protams, patiktu būt kā Īlonam Maskam, kuram ir pilnīgi trakas idejas, kurš ir inovatīvs un spējīgs mainīt pasaules kārtību, - apbrīnoju šādus cilvēkus par to, kā darbojas viņu prāts.
- Kā tu nokļuvi Prāta vētras komandā?
- Draudzējos ar Kasparu Rogu, un viņš gribēja, lai vienmēr ar viņu esmu kopā - arī koncertos. Taču tolaik nebija pieņemts uz koncertiem ņemt līdzi draudzenes. Tad viņš izdomāja, ka es varētu koncertos tirgot grupas kasetes - plāns bija tāds, ka aizbraucam, es dodos pie vietējā desiņu tirgotāja un sarunāju, ka viņš pie viena tirgos arī kasetes, bet pēc koncerta es savācu neizpārdotās kasetes un naudu. Kā šādos gadījumos saka mans tētis - darbs nav grūts, bet atbildīgs (smejas)! Tā tas viss arī sākās. Pēc tam turpināju strādāt kā menedžera [Alda Hofmaņa] asistente, bet pēc Hofmaņa aiziešanas stūre nonāca manās rokās. Un tā tur tā arī visus šos gadus ir palikusi. Taču visu laiku uzrodas kaut kas jauns, uz kurieni virzīties kopā ar Prāta vētru, un tas ir tāpat, kā ik pa laikam mainīt darbu - rutīnā iedzīvoties nav iespējams.
- Un tā nu tu pie šīs menedžmenta stūres esi jau 17 ilgus gadus…
- Drausmīgi ilgi, vai ne (smejas)? 2002. gads, tātad - albuma Online laiks, taču tā mārketinga izstrādē vēl darbojāmies kopā ar Aldi. Mans albums ir Dienās, kad lidlauks pārāk tāls, kas iznāca 2003. gadā. Kad pārņēmu šo vadības stūri, lēmām, ka ir vērts pamēģināt Krievijas virzienu. Rietumus mēs gan nekad neesam pilnībā izmetuši no galvas, turklāt tieši tolaik šajā virzienā darbojāmies īpaši aktīvi - mums bija līgums ar koncernu Warner Music. Kāpēc nebija tādu panākumu, kā paši gaidījām... Šovbiznesā gūt panākumus nenozīmē tikai sacerēt labu dziesmu un labi to izpildīt - ar šo dziesmu ir jābūt pareizajā laikā pareizajā vietā pie pareizajiem cilvēkiem. Un tikai tad tas, iespējams, izšaus. Taču šādas gan apstākļu, gan paveiktā darba sakritības nav norma, tas drīzāk ir izņēmums. Krievijā strādāt savā ziņā ir vieglāk, jo Eiropa ir ļoti sadrumstalota, tās sastāvā ir daudz dažādu valstu, kurās katrs runā savā valodā, un katrā ir atšķirīga muzikālā gaume un saprašana par mūziku. Taču nekur ne mirkli nedrīkst atslābt - ja par sevi neatgādini, uzreiz tavā vietā būs kāds cits. Un gribētāju netrūkst! Ir visu laiku jārada kaut kas jauns, jāskan radiostacijās un jābūt redzamam televīzijā - tas ir nemitīgs darbs.
- Cik šobrīd liela ir jūsu menedžmenta komanda? Skatījos grupas mājaslapā, ka trīs atbild par sadarbību ar Krieviju un NVS valstīm vien! Paši jūs esat, šķiet, seši.
- Tā, viens, divi, trīs, četri... Jā, seši! Mans galvenais uzdevums ir viņu visu ganīšana, esmu jumts (smejas)! Pārraugu procesus, nodarbojos ar stratēģijas un plānu izstrādi kopā ar grupas puišiem - ģenerējam idejas, kurp mēs virzīsimies un kā darbosimies, cik naudas kur ieguldīsim utt. Savukārt pārējie katrs savā jomā nodarbojas ar šo ideju realizēšanu. Manos pienākumos ietilpst arī juridiskās lietas, finanšu pārraudzība un plānošana, krīzes situāciju risināšana.
- Vai tev nācies saskarties arī ar Krievijas nacionālajām īpatnībām koncertu rīkošanā? Kā zināms, šī valsts mēdz dažādi izcelties...
- Dažādi brīnumi notiek katru reizi, taču esmu tik labi iekārtojusies, ka man katru reizi vairs nav jābrauc līdzi grupai - viņi gan man visu laiku draud, ka vienreiz mani aizvedīšot uz Barnaulu vai Tomsku, lai redzot, kādus līgumus slēdzot un uz kurieni aizsūtot viņus tūrēs (smejas). Līdz šim man, izmantojot dienesta stāvokli, ir izdevies braukt tikai tur, kur man pašai ļoti gribas, vai uz kādu eksotiskāku valsti vai pilsētu. Brauc tūres menedžeris ar tehnisko komandu, uz kuru galvām krīt visi šie «dažādie brīnumi». Pirms tūres notiek sazināšanās ar organizatoriem par tehnisko nodrošinājumu, viesnīcām, ceļu utt., bet, aizbraucot uz vietas, vienmēr ir kāds pārsteiguma moments, no kuriem āra skatuve kultūras nama vietā ir mazākais...
- Rietumu virziens no organizatoriskā aspekta droši vien ir pateicīgāks.
- Nesen konstatējām, ka, paši to neapzinādamies, esam sev izlikuši lamatas. Proti, pirms divdesmit gadiem sākām paralēli ierakstīt albumus latviešu un arī angļu valodā, bet pirms desmit gadiem arī krieviski. Aizbraucot uz Eiropu, dziedājām angliski, Krievijā - krieviski, mājās - latviski. Neviens tolaik nevarēja iedomāties, ka brauksim koncerttūrē uz Angliju dziedāt latviski, jo no Latvijas uz ārzemēm būs izbraukuši vairāk nekā 300 000 cilvēku. Jau divas reizes esam bijuši tūrē Lielbritānijā, un uz koncertiem lielākoties nāk latvieši, kas tur strādā. Bet! Ir problēma! Nāk arī lietuvieši, nāk poļi, nāk krievi, no kuriem katrs konkrēto dziesmu radiostacijās ir dzirdējis citā valodā. Viņi redz afišās, ka uzstāsies Brainstorm, nopērk biļeti, brauc uz Mančestru un iet uz koncertu, kur grib dzirdēt dziesmu Lonely Feeling vai ветер, bet tā vietā dabū dziesmu Rudens! Ārzemēs dzīvojošie latvieši ir diezgan uzstājīgi - pat ja viņi klausītāju rindās ir mazākumā, vienalga pieprasa dziesmas latviešu valodā. Tas spiediens, kas Renāram jāiztur, ir diezgan liels. Protams, viņš, kā jau liels meistars, tiek galā, taču nevarējām pat iedomāties, ka tā varētu notikt.
- Kad vēl braukāji kopā ar grupu tūrēs, kas tev vislabāk palicis prātā no šiem braucieniem?
- Tie ir paši labākie braucieni, kādi vien var būt, jo, ceļot kopā ar Prāta vētru, tā ir pārvietošanās pa pasauli nemitīgā jautrībā! Ik pa brīdim ir vienkārši obligāti jāizbrauc kaut kur ar Prāta vētru, dakteris to varētu izrakstīt receptēs zāļu vietā. Jo šie cilvēki dara to, kas viņiem patīk, viņi to dara ar entuziasmu, tas viņiem sagādā prieku. Un, kad viņi priecājas, priecājas arī visi tie, kas ir viņiem apkārt. Tas ir... Tas ir vienkārši forši! Protams, gadu gaitā šis tas ir mainījies - retāk kaut kur braucam ar autobusu, arī ūsas guļošajiem tiek piezīmētas retāk un zobu pasta vairs netiek izmantota ne pēc tās lietošanas instrukcijas, bet šie braucieni vienalga ir joku un anekdošu pārpilni.
- Un kā pa šiem gadiem ir mainījusies menedžmenta vadītāja? Atceros, ka savulaik tavs vaļasprieks bija braukšana ar apjomīgu un pamatīgu motociklu.
- Es tagad atkal sāku par to domāt! Mazo bērnu laiks tūlīt būs aiz muguras, nu var atkal sākt domāt par tādām izklaidēm, kas bija noliktas maliņā. Un tas būtu motocikls, kas gan cits (smejas)! Brīvais laiks pirmām kārtām, protams, tiek atvēlēts ģimenei, un tāpat ir arī Vētrai. Ja agrāk pa dienu pastrādājām, bet vakarā vēl devāmies kaut kur kopīgi paballēties, tagad katram ir savas mājas, katram savi mauriņi jāpļauj. Bet tas ir OK, katram vecuma posmam savas īpatnības un skaistums. Pa bāra letēm savā laikā jau esmu izlēkājusies (smejas).
- Vai mēs šeit pat, Latvijā, vispār spējam novērtēt to, ko savas 30 gadu pastāvēšanas laikā ir sasniegusi Prāta vētra?
- Mēs paši noteikti lepojamies ar to, ko esam spējuši izdarīt! Vai citi spēj novērtēt (aizdomājas)... Domāju, ka jā! Tikai dažkārt to varbūt negribas atzīt un pateikt publiski. Taču, ja kāds aizbrauks uz Krieviju, pateiks, ka ir no Latvijas, un viņam teiks - o, super, jums ir tāda grupa Brainstorm! -, viņš taču būs priecīgs par to! Aizbraucot uz Lietuvu, Poliju un citām valstīm - tas pats. Vismaz sirds dziļumos cilvēki Latvijā noteikti lepojas ar Prāta vētru.
***
AIJA AUŠKĀPA
• Dzimusi 1976. gada 16. janvārī
• No 1999. līdz 2002. gadam SIA Prāta vētras skaņu ierakstu kompānija izpildmenedžere, no 2002. gada - valdes locekle, juriste, ģenerālmenedžere
• TV3 raidījuma X faktors žūrijas locekle (2017, 2018, 2019)
• Izglītība: Āgenskalna ģimnāzija (1983-1994); Latvijas Universitāte, bakalaura grāds vadības zinībās, komerczinību apakšnozarē (1994-1998); Reinas Frīdriha Vilhelma universitāte Bonnā, pirmās pakāpes diploms tautsaimniecībā (1996-1998);
Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē (1998-2000); Latvijas Universitāte, bakalaura grāds jurisprudencē (2000-2007); Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē (2007-2009)
• Biedrības Latvijas Skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība valdes locekle
• SIA Mītavas alus valdes locekle (no 2008. gada), SIA Ekase valdes locekle (no 2014. gada)
• Ģimenes stāvoklis: precējusies, vīrs - uzņēmējs Dāvis Auškāps, meitas Nora (10) un Dārta (8)
• Hobiji: ceļošana, grāmatu lasīšana. «Agrāk daudz lasīju detektīvromānus, bet tagad vairāk tādas grāmatas, no kurām iespējams uzzināt kaut ko jaunu, izglītojošu. Piemēram, nupat lasīju grāmatu Sapiensi. Cilvēces īsā vēsture, vēl arī grāmatu Hit Makers by Derek Thompson - par to, kā radīt hitu u. c. Par Ričardu Brensonu un līdzīgām personībām - no šādām grāmatām es iedvesmojos, tās izlasot, man uzreiz rodas kāda ideja, ko realizēt. Es nekaunos aizgūt labas lietas, aizņemties ideju un adaptēt to, lai izmantotu mūsu vajadzībām.
