“U2”, “Radiohead”, “Coldplay”, vēl kāda – šajos laikos nav nemaz tik daudz tādu grupu, kuru jaunāko studijas veikumu ar interesi gaidītu praktiski visa mūzikas pasaule, neraugoties uz to, vai esi attiecīgās grupas fans vai varbūt tieši otrādi. Par “Coldplay” astoto studijas albumu tika runāts ilgu pirms tā iznākšanas, un pietika tikai ar dažiem vēstījumiem no grupas nometnes, lai šo interesi uzkurinātu vēl vairāk.
Šis izdevums tika pieteikts kā dubultalbums, kas sadalīts divās daļās “Sunrise” un “Sunset”, lai gan ir tikai 53 minūšu garumā, turklāt fiziski CD kārbā atrodams tikai viens ripulis. “Mēs izdosim eksperimentālu dubultalbumu ar afrikāņu mūziķiem, prezentēsim to Jordānijā un koncertturnejā nedosimies, jo satraucamies par koncertu negatīvo ietekmi uz vidi. Mūsu nākamā tūre būs iespējami labākā versija vides ziņā,” šāds ir nākamais paziņojums, gluži vai Grētas Tūnbergas stilā - prasītos vēl tikai viņas foto uz CD vāciņa…
Taču nē, uz tā nav Grētas, tā noformējumā redzams attēls, kurai iedvesma gūta no 1919. gadā uzņemtas fotogrāfijas ar grupas “Coldplay” ģitārista Džonija Baklenda vecvectēva grupu... Vēl jāpiebilst, ka albuma dziesmu sarakstu grupa publicēja kā sludinājumu mūziķu dzimto pilsētu avīzēs. Pietiks? Starp citu, pēc iepriekšējā, komerciāli ļoti veiksmīgā albuma “A Head Full Of Dreams” (2015) izdošanas “Coldplay” paziņoja, ka liek punktu saviem rakstudarbiem, taču acīmredzot Krisa Mārtina komanda tikai pielikusi punktu mēģinājumiem tapt iekļautiem jebkādos rāmjos un formātos, kā arī ierakstu kompāniju iespējamajiem diktātiem. Kopumā 16 kompozīcijas, stabils četrinieks no mūzikas kritiķiem, un gan jau pirmā vieta visos topos - par to nevajadzētu šaubīties.
PAR. Tā saucamās (pār)gudrās mūzikas piekritējiem, protams, šis darbs patiks. Pārējiem? Eleganta un “kold-pleijīga” ir dziesma “Church”, kurā piedzied praktiski nezināmā dziedātāja Nora Šakura, līdzīgi var vērtēt arī pašā albuma noslēgumā esošos gabalus “Champions Of The World” un “Everyday Life”. Ausīs īpaši iekrīt divas kompozīcijas: “Dire Straits” garā ieturētā, monumentālā “Arabesque” (te lieliski darbojas Femi Kuti grupas pūtēji) un “U2” cienīgā “Orphans”.
PRET. Smieklīgi, ka dažkārt “Coldplay” joprojām tiek karināta rokgrupas birka - aizmirstiet par to, jaunajā albumā pārpārēm ir pat gospeļi (“Broken”), baznīcu psalmi (“When I Need A Friend”), afrobīti un sazin, kas tikai vēl ne! Piemēram, “Cry Cry Cry” - kaut kas no blūza, kaut kas no regeja utt. Ja tematiski, tad šī albuma priekšā nobālētu pat kaismīgi “velkomisti”, fanātiski vides un/vai cilvēktiesību sargi, reliģiozi ļaudis, pacifisti un citi “pareizo” pārmērību cienītāji. Klausieties nu šo te visu kāds cits, piedodiet… “Kopumā albums ir utopisks sapnis par mūsu neapšaubāmi skaisto, bet trauslo planētu, draudzīgu dažādu tautību, reliģisko kopienu kopā dzīvošanu, kas diemžēl, kā mēs redzam, arī paliks tikai kā skaists sapnis šajās “Coldplay” dziesmās,” ļoti trāpīgi to definējis Jānis Žilde no “TVNet”, tiesa, novērtējot šo albumu ar 9/12.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.
