Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Katō "Ko mani putni ēd"

© Publicitātes foto

Pēcsvētku nedēļā ar nelielu pasēdēšanu (ja precīzāk – pastāvēšanu) veikala/darbnīcas “Grandfather Hoodies” telpās tika dota svētība jaunās dziedātājas Katō (īstajā vārdā Anna Zankovska) debijas minialbuma jeb EP klajā nākšanai. Uzcītīgākiem latviešu mūzikas klausītājiem tajā gan nebūs gandrīz nekā jauna: šajā EP iekļautas sešas dziesmas, no kurām trīs (“Es gāju par tālu”, “Ko mani putni ēd” un “Pilns mēness”) jau izdotas kā singli, nupat šādu likteni piedzīvoja arī ceturtā (“Tu sit ārā man korķus”), bet vēl viena ir grupas “Raadio” savulaik izdotās dziesmas “Automāts” kaverversija.

Tātad uz pavisam nedzirdēta gabala statusu pretendē tikai “Man vairs nav bail”. Šis albums tapis Annas un pazīstamā producenta Kaspara Ansona sadarbības rezultātā.

“Albuma stāsta pamatā ir divu cilvēku attiecību jeb iemīlēšanās sākuma “rozā briļļu” periods. Pirms viss vēl nostabilizējies, nav īsti atklājušās patiesās jūtas, ir tikai nojausma par to, ko otrs cilvēks domā. Tajā laikā viss krāsojas tikai ļoti gaišās vai pavisam tumšās krāsās - veselais saprāts nespēj līdz galam pieslēgties. Lai nu kā, man šķiet maģiski, ka cilvēki spēj radīt neprātīgu emociju virpuļus - tikai paskatoties vienam uz otru, šķiet, ka sākam lidot desmit centimetru virs zemes,” stāsta Katō. Jāpiebilst, ka albums ir sagatavots arī taustāmā jeb CD formātā - mūsu laikiem diezgan netipiski.

PAR. Jauks, krāsains un draisks albumiņš - nemaz neatgādina kādas latvju popdziedātājas debijas albumu, drīzāk gan uz lielās skatuves pulveri krietni jau paostījušas mūziķes darbu. Neuzbāzīgi, vienkārši un nepretenciozi, ar labu gaumi un popmūzikai efektīvā nozīmē lipīgi, bez salkanuma tekstos, lai arī līdz nelabumam apspēlētā mīlestības tēma it kā uz to uzprasās. Pati elegantākā dziesma ir melodiskā un ritmiskā “Es gāju par tālu”, taču tai līdzās vienā plauktiņā var likt arī atmiņā paliekošo “Ko mani putni ēd” (ārprāts, cik lipīgs gabals…) un aptuveni tādās pat kategorijās vērtējamo “Tu sit ārā man korķus”. Dziesmā “Man vairs nav bail” iecerētā smeldze īsti nenolasās, bet melodija vienalga ir ļoti skaista. Arī “Pilns mēness” nav zemē metama.

PRET. Iespējams, dziesmām derētu lielāka jauda un/vai “dance” elementi, tāpat iespējams, to izkārtojums nedaudz citādākā secībā būtu veiksmīgāks risinājums. Taču tās ir nianses. Vienīgi - priekš kam te vajadzēja dziesmas “Automāts” kaverversiju? Nav skaidrs.