Kauperu otrais starptautiskais vilnis

 
DVĪŅI. Skolā Edgaram (pa kreisi) un Emīlam bijušas līdzīgas frizūras un apģērbi, tāpēc skolotājas abus bieži jaukušas, bet kaut ko darīt brāļa vietā nav bijis nepieciešamības – abiem sekmes teju visos mācību priekšmetos bijušas diezgan līdzīgas. Pašlaik gan nevarētu teikt, ka abi izskatās kā divas ūdens piles: «Neesam vienšūnas dvīņi, neesam tā sauktie identiskie, tātad esam ģenētiski mazliet atšķirīgi.» ©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Šodien, 15. novembrī, ar koncertu Aizkrauklē bija jāsākas praktiski vienīgās pašmāju eksportgrupas Carnival Youth koncertturneja pa latvju pilsētām. Tiesa, grupas dalībnieka ģimenes apstākļu dēļ koncerts pārcelts.

Šoruden viņiem jau bijis 21 koncerts deviņās valstīs, un tas vēl nav viss - vēl plānoti braucieni uz Igauniju un Britu salām. Nav slikti 24 gadus veciem čaļiem, vai ne?!

Grupas Carnival Youth saknes meklējamas septiņus gadus senā pagātnē, kad kopā muzicēt nolēma trīs klasesbiedri - Edgars un Emīls Kauperi, kā arī universālais Roberts Vanags. Pusaudžu gados brāļi spēlējuši grupā Žirafes (uz vienu koncertu tā saucās Beretes), kuru dziesmiņa Vecīt, tas ir tā pat izskanējusi Radio SWH ēterā. Kā ceturtais karnivāļiem pievienojās vēl viens skolasbiedrs Aleksis Luriņš, kurš gan šobrīd grupu ir atstājis, un basģitāru tajā tagad spēlē Kristiāns Kosītis (viņš ir arī Katrīnas Gupalo pavadošā sastāva basists). Pēdējos gados Carnival Youth nepagurstoši uzstājas ārpus dzimtās zemes robežām, gadā sniedzot vairāk nekā pussimt koncertu - lielākoties Eiropā, taču gadās arī pa tālākiem izbraucieniem. Arī atgriezušies mājās, karnivāļi nesēž rokas klēpī salikuši, bet gan aktīvi darbojas. Lūk, piemēram, viņu pēdējās nedēļas grafiks. Sestdienas agrā rītā jaunie mūziķi atgriezās no Ķīnas, kur Šanhajā uzstājās Latvijas stenda atklāšanā importa un eksporta izstādē CIIE, kā arī spēlēja vietējā klubā Yuyintang. Svētdien - uzstāšanās viesmākslinieku statusā TV3 šovā X faktors. Pirmdien - mēģinājums un tikšanās ar Neatkarīgās apskatnieku. Otrdien - uzstāšanās Lielā Kristapa balvu pasniegšanas ceremonijā. Ceturtdien - akustiskajā versijā dalība kādā skolas akcijā Valmieras pusē. Piektdien, sestdien un svētdien - trīs koncerti trīs dažādās Latvijas vietās tūres Good Luck ietvaros. Slavenā grupa The Rolling Stones savos ziedu laikos mājās esot pavadījusi tikai desmit dienas gadā, un izskatās, ka mūsu karnivāļi slodzes ziņā viņiem drīz varēs līdzināties… Par to visu un vēl kaut ko - sarunā ar Edgaru un Emīlu Kauperiem.

- Vai nav patīkama sajūta, ka beidzot pēc ilgās un nogurdinošās blandīšanās apkārt pa pasauli varēsiet uzspēlēt cilvēkiem, ar kuriem no skatuves varēsiet kontaktēties dzimtajā mēlē?

Emīls: - Patiesībā tieši tā arī ir! Pašlaik mazliet piebremzējis trakais skrējiens pa Eiropu un pasauli un ir ļoti laba sajūta, ka varam mazliet uzkavēties mājās un uzstāties pašmāju klausītājiem.

Edgars: - Jāpiebilst, ka šis cikls, līdz mēs tikām līdz šai Latvijas tūrei, ir bijis diezgan garš. Pie jaunā albuma mēs sākām strādāt jau 2018. gada janvārī, rakstījām to Brazīlijā, un tas jau vien bija liels piedzīvojums, izdevām to šā gada augustā, un tikai tagad tiksim pie iespējas nospēlēt jaunās dziesmas Latvijas publikai. Taču labi vien ir, ka pirms tam bija Eiropas tūre, jo jau esam iespēlējušies, un tagad daudz labāk protam šīs dziesmas nospēlēt dzīvajā.

- Starp citu, kāpēc vispār braucāt rakstīt albumu uz tālo Brazīliju? Turklāt ar vietējo producentu Gati Zaķi?

Emīls: - Mēs paši joprojām nespējam līdz galam sagremot to, ka tas tā ir noticis. Mums ir labi draugi kompānijā Red Bull, kuriem ir ierakstu studijas visā pasaulē. Iepriekšējo albumu mēs rakstījām studijā Berlīnē - uzreiz un vienā paņēmienā, taču viņi mums piešķīra tikai četras dienas. Albumam tas ir baigi maz.

Edgars: - Lai varētu ierakstīt visas jaunajā albumā plānotās 12 dziesmas, šoreiz mēs gribējām vairāk laika - divas nedēļas. Taču divas nedēļas Latvijai pārskatāmā attālumā esošajās studijās nebija pieejamas, bet no iespējamiem variantiem labākā aparatūra bija Brazīlijā. Droši vien mēs par lidmašīnu biļešu naudu vien varētu noīrēt studiju arī kaut kur tuvāk, bet mums šķita, ka tas pie viena būs arī foršs piedzīvojums - kad tad vēl varēsim aizbraukt uz Brazīliju?!

- Atminos, ka savulaik atvērtu muti klausījos Instrumentu stāstos par to, kā viņi braukuši ierakstīt albumu uz Islandi, bet jums, izklausās, ka viss ir ļoti vienkārši - ai, braucam uz Brazīliju...

Edgars, Emīls: - (Smejas.) Mūs visi biedēja, ka tā ir bīstamākā vieta uz planētas Zeme, kur nedrīkst pat iziet ārā, jo mūs apzags, nositīs utt., u.t.jpr., taču viss bija normāli. Tiesa, tas galīgi nebija tas, ko mēs gaidījām. Pagājušajā vasarā Latvijā bija gandrīz +40 grādi, bet tur tajā laikā bija viņu ziema, tikai kādi +15, +20 grādi, drēgns, lija. Sanpaulu dzīvo aptuveni 20 miljoni cilvēku, tie ir betona džungļi, blokmājas, viss pelēks. Nekādas eksotikas, nekādu palmu vai pludmaļu, nekādu papagaiļu. Taču nekas nenovirzīja no domām par mūziku, varēja mierīgi strādāt. Studijā pat nebija logu, tas bija dzelzsbetona bunkurs, kur vienkārši maucām - no rīta līdz vakaram. Mēs gan vienalga sagaršojām brazīliešu brīvību: ja ir sarunāts, ka studija būs vaļā no rīta desmitos un varēsim sākt strādāt, mūs atnāk ielaist pulksten 10.45 - kā, ir taču gandrīz desmit?!

- No vieglumā dzīvojošās Brazīlijas nupat notikušais brauciens uz strikto un pedantisko Ķīnu droši vien bija kā krišana otrā galējībā?

Edgars, Emīls: - Ar Latvijas Investīciju aģentūras atbalstu varējām pārstāvēt Latviju internacionālajā izstādē, kurā tika reklamēti mūsu zīmoli Ķīnas tirgum - tas bija liels pagodinājums. Mēs uzspēlējām Latvijas stendā, vakarā arī Latvijas puses rīkotajā oficiālajā pieņemšanā, pēc tam mums vēl bija koncerts arī uz lielās skatuves, kā arī savs koncerts kādā klubā. Četri koncerti, kā arī mazliet brīvs laiks, lai pagaršotu vietējos pelmeņus (smejas). Starp citu, šajā klubā bija spēlējušas arī dažas latviešu grupas, piemēram, Astro’n’out, bet pirms daudziem gadiem te uzstājusies arī slavenā amerikāņu dziedātāja St. Vincent. Ķīnā alternatīvās mūzikas un hipsteru skatuve ir diezgan aktuāla, un arī mēs viņiem bijām diezgan interesanti.

- Šī rudens tūres ietvaros Eiropā vien jums sanāca 20 koncerti astoņās valstīs - milzīgs skaitlis!

Edgars: - Jā, mēs divas nedēļas koncertējām pa Austrumeiropu - Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija, tad nedēļu pabijām mājās, pēc tam braucām uz Vāciju un Šveici, bet vēl bija koncerts Dānijā. No tā dienu mājās, un tad - Ķīna. Taču nekas, arī pagājušajā gadā mājās sanāca pabūt diezgan maz, kopumā kādus piecus mēnešus…

Emīls: - Nopietni? Nevar būt! Tas ir nereāli!

Edgars: -…vai arī piecus mēnešus mēs bijām prom - es vairs precīzi neatceros. Katru gadu gan tā nav, pagājušais vienkārši bija ļoti intensīvs gads. Turklāt tas ir, ieskaitot to laiku, kuru pavadījām radošajās nometnēs kaut kur Latvijas laukos, vienkāršā būdiņā - rakstot albumu, kopumā tā mēs pavadījām kādus divus mēnešus. Savukārt par koncertu skaitu - gadā mums tie varētu būt kādi 70. Nav tik traki!

- Par cik apjomīgiem koncertiem ir runa? Koncerttūres grafikā esošo pilsētu uzskaitījums ir gana cienījams, bet cik lielos klubos vai zālēs jūs uzstājaties?

Edgars, Emīls: - Eiropā mēs spēlējam klubos, kuru ietilpība ir ap 200 cilvēku, reizēm lielākos. Ja iesildām kādu vietējo grupu, tad sanāk uzspēlēt arī lielākās koncertu vietās. Šajā tūrē mums pašiem brauca līdzi dziedātāja C’est Karma no Luksemburgas, kura, cita starpā, uzstāsies pirms mums arī Rīgas koncertā.

- Tātad joprojām investējat savā nākotnē - ar 200 cilvēkiem koncertā droši vien tik tikko sedzat brauciena izdevumus…

Emīls: - Jā, investējam, taču mēs jūtam progresu. Salīdzinājumā ar pirmajām tūrēm - paliek labāk. Kā šis labums izpaužas? Tiek piedāvātas labākas koncertu vietas, ir labāks honorārs, lielāka pretīnākšana, labāks serviss. Mīkstākas gultiņas (smejas). Tūres tiek labāk plānotas, vairs nav dienā desmit stundu ilgi pārbraucieni. Latvijā nav no kā šajā ziņā ņemt piemēru, mēs mācāmies paši no savām kļūdām, katru reizi mēģinot kaut ko izdarīt citādāk un līdz ar to arī labāk. Piemēram, izvirzot savas pamata prasības tūres organizatoriem, lai mēs nebūtu tajās superpārguruši, jo nogurums ietekmē ne tikai uzstāšanās kvalitāti, bet arī mūsu savstarpējās attiecības - jāskatās, lai mēs nesajuktu prātā, ja pavadām kopā sešas dienas nedēļā 24 stundas diennaktī. Ceļā dažkārt notiek dažādas iekšējās kašķēšanās, taču tās ir neizbēgamas un kalpo kā zibens novadīšana stresa laikā. Kad spriedze kāpj, sāk kaitināt visas mazās lietas, kas ir apkārt, tostarp sākam pieriebties viens otram, jo esam tik ilgi kopā.

Edgars: - Reiz mums bija tāda traka tūre, kas ilga sešas nedēļas no vietas, un tad sapratām, ka labāk to sadalīt divos nogriežņos pa divarpus nedēļām, bet nedēļu pavadām mājās un atpūšamies. Cilvēkiem taču ir vienalga, kad tieši konkrētā mēneša ietvaros mēs pie viņiem ierodamies. Sarunājām arī tā, ja ir garāks pārbrauciens, tad uzstāšanās ir tikai nākamajā dienā, tāpat arī tad, ka pēc kārtas ir trīs vai četri koncerti, lai būtu vismaz viena diena brīva. Rietumos klausītāji uz mūsu koncertiem atnāk pirmoreiz, un gribas nospēlēt ar maksimālu atdevi un enerģiju, lai viņiem pie iespējas gribētos atnākt uz mūsu koncertu vēlreiz.

- Droši vien šādu traku braucienu laikā gadās arī dažādi traki piedzīvojumi?

Edgars, Emīls: - Šajā tūrē jau pašā pirmajā dienā tāds gadījās. Minhenē bijām noparkojuši mašīnu pie koncertvietas, un, kamēr taisījām soundčeku, kāds garāmbraucot bija nolauzis mašīnai kreisās puses spoguli. Bez tā mēs nevarējām piedalīties satiksmē, bet jau nākamajā dienā bija paredzēts koncerts citā pilsētā. Jau no rīta pusdeviņos grabinājāmies pie Renault centra durvīm, par laimi, viņiem šāds spogulis bija, un stundas laikā tas tika nomainīts. Paveicās! Esam arī paši apskrāpējuši mašīnu pret dažādām apmalēm, bijuši arī citi piedzīvojumi. Reiz kāda priekšā braucošā kravas mašīna mums iemeta akmeni logā - izšķaidīja priekšējo stiklu. Bet - nē, pa muti mēs neesam dabūjuši, ja tu par to jautā (smejas)!

- Cik liela komanda dodas Carnival Youth Eiropas tūrēs?

Edgars, Emīls: - Braucam sešatā. Mums līdzi vēl ir skaņotājs, kā arī tūres menedžeris, kurš vienlaikus ir gaismotājs un arī galvenais šoferis - viņš vislabāk zina, kur un cikos ir jābūt. Garākos pārbraucienos sēžamies pie stūres arī paši, draudzīgi un uz maiņām.

- Savulaik šos braucienus izmantojāt arī izglītošanās nolūkos, centāties katrā pilsētā apskatīt kādu muzeju. Nu jau laikam visos ir pabūts, viss ir redzēts?

Edgars, Emīls: - (Smejas.) Mums cilvēki tā bieži saka - o, jūs apceļojat Eiropu, droši vien visu ko apskatāt! Taču lielākoties viss, ko mēs redzam, ir skats no busiņa loga, autobānis, uzstāšanās vieta, turpat blakus esošā kafejnīca un viesnīcas numuriņš. Izkrāmējies, uztaisi soundčeku, paēd pusdienas, nospēlē koncertu un ej gulēt. Ja sanāk pāris stundas brīvas, tad, protams, cenšamies kaut ko apskatīt. Piemēram, nupat Minhenē pabijām BMW muzejā, pirms tam Štutgartē esam bijuši Mercedes muzejā. Nu jā, ko gan citu vēl Vācijā apskatīt - mašīnas (smejas)!

- Kāds ir jūsu nākotnes redzējums? Labi, jūtat progresu, taču, ja tas turpināsies tādā garā, tad lielākas koncertzāles Eiropā sasniegsiet kaut kad tad, kad būsiet nopietni vīri ar ZZ Top cienīgām, sirmām bārdām!

Edgars: - Mēs arī paši jūtam, ka esam sasnieguši kaut kādus griestus. Tā kā esam self label, tas ir, mūs nepārstāv neviena ierakstu kompānija, jūtam, ka vairs nesniedzamies tālāk, tāpēc meklējam sadarbības partneri, ar kuru parakstīt līgumu par turpmāko darbību.

Emīls: - Cerams, ka tā būs ierakstu kompānija, un cerams, ka tā būs kāda pretimnākoša indie alternatīvās mūzikas ierakstu kompānija. Ir dzirdēti piemēri, ka grupa paraksta līgumu ar kādu lielu ierakstu kompāniju, un pēc tam vienkārši velkas līdzi tam lielajam kuģim, lai gan par viņiem uz tā klāja neviens vispār pat nesatraucas. Sapnis būtu nonākt alternatīvās mūzikas subkultūras vidē, kur neesi superstārs - mums to arī nemaz negribas -, bet kur vari spēlēt kādiem 2000 cilvēkiem klubiņos, kuri ir piepildīti, taču, galvenais, vari spēlēt savu mūziku - tieši to, ko pats vēlies.

- Bet jūs taču varētu šim Rietumu virzienam atmest arī ar roku, dziedāt tikai latviski un šeit savākt daudz lielāku klausītāju skaitu nekā ārzemēs!

Edgars, Emīls: - Tas viens otru neizslēdz, ik pa laikam kaut ko uzrakstīsim arī latviski. Mēs īsti neesam radiostaciju formāta grupa - protams, par tādu varētu kļūt, un tas pat nebūtu pārlieku sarežģīti, taču diez vai mēs ar to vien būtu laimīgi. Nav jau slikti, ja tevi spēlē pa radio, tomēr mūziku, ko paši klausāmies, radiostacijās nespēlē - vismaz ne Latvijā. It kā nākam no alternatīvās mūzikas subkultūras, taču mūziku, kuru radām, pielāgojam arī popkultūrai un meinstrīmam. Un tad nu sanāk tā, ka esam pārāk alternatīvi meinstrīmam un pārāk popsīgi alternatīvajiem - smieklīgi, ka Latvijā šīs skatuves ir tik ļoti nodalītas, nav vidusceļa, bet ārzemēs tas strādā. Redzēs, kā būs tālāk. Taču mēs noteikti neizslēdzam, ka nākotnē varētu izdot albumus arī latviešu valodā.

- Ļoti daudz kas likts uz spēles: jums it kā vēl ir tikai 24 gadi, tomēr, no cita aspekta raugoties, jums ir jau 24 gadi. Ja nu tomēr Eiropas iekarošana neizdodas, kā ar izglītošanos?

Edgars: - Pagaidām augstskolām neatliek laika, taču pakausītī šāda doma ir - varbūt ne tālmācības, bet neklātienē?

Emīls: - Kad uz skolu jāaiziet reizi nedēļā? Nereāli! Reizi mēnesī gan varētu. Jāsaprot, kā to realizēt.

- Ārzemēs uzstāties it kā ir grūtāk - klausītāju mentalitāte ir citādāka, dziesmas viņiem nav zināmas utt., bet šeit uz koncertiem sanāks radi, draugi un paziņas, kas uzliks papildu slogu. Kā jūs uz to raugāties no emocionālās puses?

Edgars, Emīls: - Atbildība šeit būs lielāka, it īpaši jau Rīgas koncertā, kur apgriezieni būs vislielākie. Braukājot pa Eiropu, koncerti ir gandrīz katru dienu, līdz ar to ieej kā citā apziņas stāvoklī - no katra [koncerta] mēģini izvilkt kaut ko īpašu, iedzīvojies tajā un centies radīt rokenrolu, lai būtu interesantāk un neieslīgtu rutīnā. Šeit koncerti būs tikai nedēļas nogalēs, līdz ar to tie būs retāki un īpašāki, arī uztraukums būs lielāks. Eiropā cilvēki paskatās sociālajos tīklos, ka pie viņiem uzstāsies Carnival Youth no Latvijas - labi, paskatīšos, kas tā vispār ir par grupu. Šeit cilvēki jau zina, uz ko nāk, iespējams, viņi jau pusgadu gaida šo tūri, tāpēc atbildība ir nesalīdzināmi lielāka.

- Laikam lieki vaicāt par brīvā laika pavadīšanu - jums tāda droši vien nemaz nav…

Edgars, Emīls: - Pēdējā laikā īsti nav gan. Snovošana? Nu, varbūt reizi gadā sanāk - tā lieta mums abiem patīk. Bet patiesībā šobrīd meklējam brīvo laiku pat tam, lai kaut ko jaunu uzrakstītu. Pēc koncertiem ap vieniem, bet dažkārt pat ap trijiem vai četriem pārrodoties mītnes vietā, vairs nav diez kāda uzrāviena kaut ko darīt. Turklāt pašlaik ļoti daudz laika paņem arī darbs ar sociālajiem medijiem - lielākoties mēs tajos rakstām paši. Esam arī gājuši uz kursiem un vebināriem, mācoties mūzikas mārketingu. Ir jāsoļo līdzi laikam, jaunākajām mūzikas biznesa tendencēm.

- Brauciet spēlēt 200 cilvēkiem uz Eiropas otru malu, paši sēžat pie stūres, naudā nepeldaties, un nav pat neviena, kas jūsu vietā veiktu ierakstus feisbukā... Kam tas viss, kāds ir galvenais dzinulis?!

Edgars, Emīls: - Droši vien galvenais dzinulis ir tas, ka mēs darām to, kas mums patīk - tas ir foršs dzīvesstils, mums patīk šī subkultūra, kurā esam. Mums tas liekas jēgpilni un dzīvi piepildoši. Turklāt mēs arī esam tik naivi, ka ticam saviem sapņiem, mēs ticam, ka viss izdosies. Un, beigu galā, mēs pat nemaz nevaram iedomāties neko citu, ko varētu darīt un kas mums vēl patiktu tā kā mūzika.

CV

Edgars Kaupers

  • Grupas Carnival Youth ģitārists, vokālists

Emīls Kaupers

  • Grupas Carnival Youth bundzinieks, vokālists

  • Dzimuši 1995. gada 8. septembrī. No dvīņiem vecākais ir Edgars - tieši par minūti

  • Vecāki: tēvs - grupas Prāta vētra vokālists Renārs Kaupers, māte - stiliste Agnese Kaupere, vēl ir brālis Ārons (8)

  • Izglītība: mācījušies Rīgas Hanzas vidusskolā, pabeiguši Rīgas valsts 2. ģimnāziju

  • Par grupas Carnival Youth oficiālo dzimšanas dienu tiek uzskatīts 2012. gada 20. aprīlis. Diskogrāfija: Never Have Enough (2014, EP), No Clouds Allowed (2014), Propeller (2016), Vienā vilcienā (2017), Good Luck (2019)

  • Apbalvoti ar Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu Zelta mikrofons kategorijā Labākā debija 2014. Kā pirmie un pagaidām vienīgie no Latvijas saņēmuši European Border Breakers Award balvu par starptautiskajiem panākumiem ārpus dzimtās zemes robežām (2016. gada janvārī)

  • Lielākās uzstāšanās: Open’er (Polija), SXSW (ASV), Positivus Festival un Summer Sound (Latvija), Great Escape un Guilfest (Lielbritānija), Sziget (Ungārija), Lots In Music (Somija), Waves Vienna (Austrija), Waves Bratislava (Slovākija) u.c. «Šogad bijām festivālā Sziget Budapeštā - baigi karsts, +37 grādi, gaisā putekļu mākoņi utt., bet mēs tur uzkavējāmies piecas dienas, līdz ar to sanāca redzēt ļoti daudz foršu grupu!»

  • 2017. gadā koncertā Lucavsalā iesildījuši amerikāņu rokgrupu Red Hot Chilli Peppers

  • Koncertturneja Good Luck: Aizkraukle (15. novembrī), Līvāni (16. novembrī), Valmiera (17. novembrī), Madona (20. novembrī), Rīga, Hanzas perons (23. novembrī), Liepāja, Wise (30. novembrī)

 

Abonē