RECENZIJA: Elbow "Giants Of All Sizes"

 
©Publicitātes foto

Britu grupas “Elbow” astotais studijas albums godam turpina divu savu priekšteču “The Take Off And Landing Of Everything” (2014) un “Little Fiction” (2017) iespēto, ieņemot dzimtās zemes topa pašu galvgali.

Arī par kritiķu domām Gaja Gārvija vīriem sen nav jāuztraucas, savas četras zvaigznes viņi nopelnījuši arī šoreiz. Kopumā jaunajā albumā ir deviņas kompozīcijas ierastajā “Elbow” stilā a’la Pīters Geibriels, kā arī dziļiem un pārdomātiem tekstiem, kuri gan šoreiz savās noskaņās ir mazliet tumšāki nekā iepriekš - tajos apcerētas Breksita problēmas un traģiskais ugunsgrēks Grenfelas tornī, savu zīmogu tiem uzlikusi arī Gārvija tēva un divu viņa tuvu draugu nāves. Par koncertiem.

Kā zināms, pirms pieciem gadiem “Elbow” bija vieni no festivāla “Positivus” “hedlaineriem”, kur atstāja ļoti labu iespaidu, taču šoreiz gan mums laikam redzēt un dzirdēt šos britus “nespīd”: savas tūres ietvaros novembrī viņi ganīsies pa Vāciju, bet nākamā gada martā un aprīlī tuvākais punkts būs Britu salas. Ar visu “breksitu” vai joprojām bez tā.

PAR. “Elbow” iedod pareizā noskaņojuma pareizo toni jau ar pašu pirmo albumā iekļauto dziesmu, septiņas minūtes garo un apcerīgo “Dexter & Sinister” - nebūs te nekādas klausīšanās, slaistoties un dīvānā zvāļājoties, šo garadarbu vajadzēs klausīties nopietni un ar pietāti! Tiesa, “Elbow” nav centušies savu auditoriju īpaši mocīt ar dažādiem eksperimentiem un sarežģītām melodiju uzbūvēm, dziesmas var klausīties ar vieglumu un labu garastāvokli. Piemēram, “Empire” un “White Noise White Heat” -teicami gabali, neskatoties uz to tematisko smagnējību. Protams, grupas daiļrades nopietnākā puse tik viegli nav uztverama, taču vienalga ir pat ļoti baudāma. Nobriedušu džentlmeņu mūzika. Vai tikai šis nav labākais albums “Elbow” vēsturē?

PRET. Nekā iebilstama. Tiesa, diez vai tā domās arī elitārākas mūzikas cienītāji un īstie, patiesie “Elbow” fani.

 

Abonē