RECENZIJA: The Lumineers "III"
Vai kādam ir jautājumi, kurš pēc skaita studijas albums ir ripulis ar bezgala “oriģinālo” nosaukumu “III” amerikāņu folkroka grupas “The Lumineers” karjerā? Protams, ka trešais! Šī grupa izveidota 2005. gadā, tās pamatsastāvā ir tikai divi mūziķi – vokālists, ģitārists un taustiņnieks Veslijs Šulcs, kā arī bundzinieks, arī taustiņnieks un dažādu citu stroķu pārvaldītājs Džeremī Freitess, kuriem koncertos un ierakstos tiek piešķirts papildinājums.
Štatos un arī šajā pusē Atlantijas dīķim viņu albumi ir apbrīnojami pieprasīti: iepriekšējais albums “Cleopatra” (2016) bija Nr.1 Amerikā un arī Apvienotajā Karalistē, savukārt debijas darbs “The Lumineers” (2012) dzimtenē bija otrais, bet Britu salās ietika Top 10 - par šo ripuli grupa saņēma arī divas “Grammy” nominācijas. Precīzi tādi pat rādītāji topos ir “III”, kurā iekļautas desmit dziesmas plus trīs bonusā, ieskaitot Leonarda Koena hita “Democracy” kaverversiju. Interesanti, ka albums ir kā kinematogrāfisks stāstījums trīs nodaļās, no kurām katra koncentrējas uz kādu primāro personāžu no izdomātās Sparksu ģimenes trim paaudzēm. Šīs dziesmas ietērptas arī videoklipos, kuros galvenie varoņi dzīvo līdzās dažādiem atkarību mocītajiem - par šo problēmu arī lielākoties ir dziesmu tekstos.
PAR. Vienkāršas un simpātiskas melodijas ar indīroka (vai indīfolka) piegaršu. Ļoti interesanta ir dziesma “My Cell”, tāpat arī “Jimmy Sparks” (uz sešām minūtēm gan to nevajadzēja ievilkt), tai sekojošā instrumentālā “April” un gana spēcīgā “Salt And The Sea”. Interesanti, ka visas minētās meklējamas albuma noslēdzošajā daļā - “The Lumineers” uz beigām sāk ieskrieties vai arī vienkārši piespiež ar sevi aprast un iepatikties?
PRET. Īpaši viss šis te (albumā iekļautais skaņu materiāls) netraucē, bet… Kā te var atrast kaut ko tādu, uz ko pavilkties?! Šajā jomā tāds pat brīnums kā topos augstu vērtētais “Mumford & Suns”.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.