RECENZIJA: LiamGallagher “WhyMe?Why Not.”

Pirms pāris gadiem Laiems Galahers, jaunākais no skandalozo brāļu dinastijas, beidza niekoties ar dažādiem projektiem un pieteica pats savu solokarjeru, ko ievadīja ar itin gaumīgo albumu “As You Are”, kas bija ieturēts grupas “Oasis” stilā.

Kā zināms, pēc šīs grupas pajukšanas 2000. gadā brāļi nekur nav pazuduši - ne no mūzikas, ne no dažādu tabloīdu un citu izdevumu vākiem (vai iekšlapām), un arī interese par Galaheriem nav zudusi.

Pirmais Laiema soloalbums britu topā bija pirmajā vietā un turpat meklējams arī tā pēctecis, tāpat ir ar singliem, no kuriem labākais atkal apgrozās Top 20 tuvumā - pirms diviem gadiem tas bija “Wall Of Glass”, bet tagad stafeti pārņēmis “Shockwave”. Kritiķu vērtējums arī identisks - četras zvaigznes no “NME” un “Q”, trīsarpus no “Rolling Stone”. Kaut kas vispār ir mainījies? Nē. Tikai citas dziesmas. Šķiet, interesantākais ir stāsts par albuma nosaukumu, proti, tas kombinēts no diviem bītla Džona Lenona mākslas darbiem, kas pieder Galaheram: “Why Me?” viņš 1997. gadā nopirka mākslas izstādē Minhenē, bet “Why Not” viņam uzdāvināja Lenona atraitne Joko Ono.

PAR. Elegants un dzīvīgs britpops šī stila (un arī “Oasis”) labākajās tradīcijās bez jebkādiem modernismiem, avangardismiem, novatorismiem un eksperimentiem kā tādiem. „Shockwave” nudien ir izdevusies dziesma (Rietumu kritiķi uzskata, ka tā ir pārliecinoši labākā Laiema solokarjerā), taču te ir vēl virkne labu gabalu. Piemēram, enerģiski rokenrolīgā „Halo”, ar dzenošo ritmu apveltītā „Be Still” un kā no 90. gadiem atceļojusī „The River”, taču it īpaši ģitārskanējumā garāžnieciskā „Invisible Sun”, kuras piedziedājumā gan, šķiet, kaut kas no „Oasis” ir aizgūts, tā teikt, pa tiešo. Atzīmēšanas vērta ir arī tituldziesma, bet par „Glimmer” lepns būtu pat pats Lenons, ja vien tas būtu viņa sacerējums.

PRET. Kopumā 14 dziesmas - visām spēka acīmredzami nav pieticis, te ir pārāk daudz ierindas un pat vāju gabalu. Taču pats galvenais - ar „Why Me? Why Not” ir tā pati bēda, kas ar „As You Are”, proti, ja jau šis viss izklausās pēc „Oasis”, tad kāpēc gan labāk neklausīties pašu oriģinālu?!