RECENZIJA: Sudden Lights "Vislabāk ir tur, kur manis nav"

 
©Publicitātes foto

Pagājušās nedēļas aktualitāte – jaunās un daudzsološās grupas “Sudden Lights” otrais studijas albums “Vislabāk ir tur, kur manis nav”. Tas tapis “The Sound Poets” studijā Rīgā un “SDG” studijā Olainē, producents (un arī līdzautors) – “soundpoētu” līderis Jānis Aišpurs. Kopš pirmā albuma “Priekšpilsētas” iznākšanas ir pagājuši divi komandas attīstībai nozīmīgi gadi.

Grupa daudz koncertējusi, bet 2018. gada februārī dziesma “Just Fine” ieguva otro vietu LTV konkursā “Supernova” un kļuva par mēneša straumētāko dziesmu Latvijā. 2018. gada vasarā “Sudden Lights” uzstājās grūti saskaitāmu tūkstošu klausītāju priekšā, iesildot grupu “Prāta Vētra” tās koncertturnejā “Skārda bungu tūre”, kurā cita starpā atrādīja arī otrajā albumā iekļauto singlu “Negribu piezemēties”.

“Jauno albumu jau kopš pirmās sesijas rakstījām kā vienu veselumu, tāpēc tas ir vienotāks nekā pirmais mūsu albums. Arī visi teksti šoreiz ir rakstīti vienā valodā - latviski,” stāsta ģitārists Kārlis Matīss Zitmanis. “Dziesmu teksti ir par indivīda pašizziņu, tādu kā sevis kā cilvēka personības izpēti un iekļaušanos sabiedrībā modernajā pilsētas pasaulē,” tā solists Andrejs Reinis Zitmanis. “Vislabāk ir tur, kur manis nav - tā ir sajūta, kas cilvēku nekad nepamet, ka dzīve notiek kaut kur citur. Albums ir aicinājums atmest lieko, izbēgt no pilsētas trokšņiem un dzīvot sev un savam priekam.” Jāpiebilst, ka grupa izsludinājusi arī nelielu tūri, kurā iepazīstinās ar jauno materiālu un atgādinās arī par “Priekšpilsētās” iekļautajām dziesmām. Šīs tūres koncerti notiks: 21. februārī Valmierā, 28. februārī Liepājas kultūras namā "Wiktorija", 7. martā Alūksnē, 20. martā Rīgas "Hanzas peronā".

PAR. Lai gan apskatnieka pieredze vēsta, ka otrie kucēni bieži vien jāslīcina - pirmie lielākoties kaut kādā mistiskā kārtā izpeld paši, šis nav slīcināmais gadījums. “Sudden Lights” pamanījušies aizlienēt kaut ko no teju visiem latvju mūzikas smagsvariem - gan “Prāta vētras”, gan “The Sound Poets”, gan “Instrumentiem”, gan “Carnival Youth”, taču tajā pašā laikā nav zaudējuši individualitāti un oriģinalitāti. Superīgas dziesmas ir “Dzīvnieks” un “Negribu piezemēties”, ar treknu plus zīmi vērtējama arī, pēc pašu mūziķu teiktā, “visu laiku roķīgākā dziesma “Sudden Lights” vēsturē” “Vakuums”, ļoti skaista ir lēnā un liriskā “Gaisma (caur taviem matiem)”, simpātiskas ir “Rīgas ielu nemiers” un “Izbēgšana”. Dziesmas ir pārdomātas, katrai ir labi izstrādāta arī instrumentālā un aranžiju bāze. Ar vokālu viss ir kārtībā, teicami savu darbu dara arī ģitārists un basists (viņam vairākās dziesmās atvēlēta teju pirmā plāna loma), arī bundzinieks ir līmenī. Un vēl - jāatgādina, ka šiem čaļiem ir tikai 18 - 20 gadi, bet viņi pamanījušies izdot jau otro spēcīgo albumu!

PRET. Bīstama tendence tiekties uz “augsto mākslu” - ja “Muse” garā ieturēto dziesmu “Nejauši” vēl var pieņemt, tad albuma pēdējais gabals “Straumē” gan ir “pāreksperimentēts”. Ir vēl pāris aizdomīgas dziesmas, par kuru nepieciešamību šajā albumā varētu diskutēt.

 

Rīgas namu pārvaldnieks