RECENZIJA: Bastille "Doom Days"
Diezgan dīvaini, ka uz perspektīvās britu indīpopa apvienības “Bastille” jaunāko albumu nācās gaidīt tik ilgi – tā priekštecis “Wild World” nāca klajā jau 2016. gada septembrī, pēc tam kādus divus gadus mūziķi solīja, ka sākuši darbu pie jaunā ripuļa, tas tūlīt ieraudzīs dienasgaismu utt., taču veikalus plauktos tas parādījās tikai jūnijā.
Nu labi, bet vismaz parādījās. Kopumā 11 dziesmas, kuras prominentākie mūzikas izdevumi dzelžaini novērtējuši ar četrām zvaigznēm no piecām, savukārt britu topā albums ieņēmis ceturto pozīciju. Ja salīdzina ar abiem iepriekšējiem albumiem, kuri bija Nr.1, tad tas it kā vērtējams kā solis atpakaļ. Jāatzīmē, ka arī citās valstīs “Doom Days” klājies salīdzinoši vājāk, taču tās ir nianses, jo “Bastille” vienalga ir topu augšpusē. Grupas jaunais darbs tiek pieteikts kā konceptuāls albums par kolorītu nakts ballīti, kā arī par bēgšanu no realitātes, cerību un tuvas draudzības vērtību. Šī “gudrā popmūzika ar ambīcijām” - tā šo grupu savulaik pieteica prominentais mūzikas žurnāls “NME” - mums nav sveša: pirms pieciem gadiem “Bastille” bija vieni no festivāla “Positivus” galvenajiem māksliniekiem, bet 2017. gada martā uzstājās “Arēnā Rīga”. Jaunās tūres grafikā ir visdažādākās valstis, taču Baltijas trijotne gan ne.
PAR. Albumu ievadošā dziesma “Quarter Past Midnight” sanākusi gana simpātiska un kalpo par iemeslu ieinteresēti noklausīties arī visu pārējo te iekļauto skaņu materiālu. Rezumējot - klausīties to visu var, pat ar visai pozitīvām emocijām. Īpaši izcelt kādu dziesmu gan ir pagrūti, ar kaut ko ausīs iekrīt varbūt vēl vienīgi par singlu izvirzītā “Doom Days” un visai nopietnā “Divide”.
PRET. Nākas citēt pašam sevi, proti, atziņu, kas tapa jau “Wild World” laikā - noturēt uzmanību visa albuma klausīšanās procedūras garumā ir grūti. Ja kādreiz “Bastille” pozitīvās melodijas ar Dena Smita perfekto vokālu likās kaut kas svaigs un jauneklīgs, tad tagad - nekā īpaša, visas dziesmas šķiet līdzīgas. Grupa turpina pēc inerces kustēt uz priekšu un eksistēt, nedomājot par kaut kādām novitātēm vai eksperimentiem. Un, ja tā, labāk klausīties tās pirmos albumus “Bad Blood” vai “Wild World”. Vai arī neklausīties neko no viņiem, nebūs liels zaudējums.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.