RECENZIJA: Madonna "Madame X"

Popkaralienes Madonnas četrpadsmitais studijas albums tika gaidīts ar lielu nepacietību – tāpat kā visi tās priekšteči jau sākot no 80. gadu otrās puses.

Saprotams, ka tas momentā ieņēma pirmo vietu Amerikā, ka arī iebīdījās Top 3 praktiski visās pārējās valstīs. Arī mūzikas kritiķi bija vienoti savos vērtējumos - četras zvaigznes no piecām. Kopumā 13 dziesmas, kuru ierakstā dalību ņēmuši arī kolumbiešu dziedātājs Maluma, reperis Quavo, amerikāņu hiphopa dueta “Rae Sremmurd” dalībnieks Sūejs Lī un brazīliešu dziedātāja Anitta. Pie darba strādājis franču producents Mirvē Ahmadzajs, kurš iepriekš jau producējis dziedātājas albumus “Music” (2000), “American Life” (2003) un “Confessions On A Dance Floor” (2005), viņa amerikāņu kolēģis Maiks Dīns, kas pazīstams pēc darba pie iepriekšējā Madonnas albuma “Rebel Heart” (2015), kā arī vēl trīs mazāk zināmi vīri. “X kundze ir slepenais aģents, kas ceļo pa pasauli, maina personību, cīnās par brīvību un ienes gaismu tumsā. Viņa ir dejotāja, profesors, valsts galva, mājsaimniece, ieslodzītā, skolotāja, māte, bērns, mūķene, dziedātāja, svētā, padauza. Spiegs mīlestības mājā. Es esmu X kundze,” šādi Madonna atklāj albuma nosaukumā pieteiktās kundzes identitāti. Aiz šī visa murgojuma pieslēptas tēmas, par ko vēstīts šajā ripulī - labi pacenšoties, to var izlobīt.

PAR. Pietiekami daudzšķautņains darbs, lai katrs varētu tajā saklausīt kaut ko interesantu, ja vien ir tāda vēlme, turklāt tas viss, protams, ir ļoti kvalitatīvi nostrādāts. Madonna nemīņājas uz vietas un neguļ uz veciem lauriem, lai gan to mierīgi varētu atļauties, bet cenšas būt novatoriska un nebaidās eksperimentēt. Ja par dziesmām, tad pašas labākās šķiet tās, kas meklējamas albuma beigās, proti, ar monotonu tehno ritmu apveltītā „I Don’t Search I Find” un melodiskā „I Rise”. Kā pietiekami interesantas var atzīmēt arī „Dark Ballet”, kurai ir atmiņā paliekošs piedziedājums un diezgan duāli vērtējams iespraudums no baleta „Riekstkodis”, kā arī visai uzrunājošo „God Control”, varbūt arī „Future”. Savukārt ārzemju mūzikas kritiķi ceļ debesīs „Medellin”, kopdarbu ar kolumbiešu reperi Malumu, kas esot labākais Madonnas „latino pop” gabals kopš „La Isla Bonita” laikiem.

PRET. Plastmasīgs un nedzīvs darbs. Popa augstā māksla, taču šim stilam nepieciešams dzīvesprieks, enerģija un dinamika, bet nekā tāda te nav. Patiesībā neviena dziesma īsti nepavelk, nevienu dziesmu negribas klausīties atkārtoti. Šoreiz Madonna vilkusi deķi „latino pop” virzienā, bet viņai tas diez ko nepiestāv. Dziesmās ik pa laikam ieskanas fragmenti spāņu un/vai portugāļu valodās, kas droši vien ir nodeva latīņamerikāņu tirgum, bet eiropiešiem tas pie sirds neies. Otra modes lieta čupas reperu piesaistīšana - nu, cik var, katrs un katrā albumā?! Madonna ir mūžīgi jauna? Ka tikai ne tā! Nez, kurš pirmais no miljoniem lielā dziedātājas fanu pulka sadūšosies un skaļi pateiks, ka karaliene ir kaila? „Madame X” iekļautais materiāls ir tik mulsinoši vājš, un kritiķu atsauksmēs tiek tik pamatīgi gānīts (palasiet krievu portālus!), ka apskatnieks izmantoja opciju „zvans draugam”, proti, vērsās pēc viedokļa pie žurnālista Jāņa Ogles, kurš ir Latvijā pazīstamākais Madonnas fans un būtu gatavs viņas dēļ lēkšot kaut vai uz Jaunzēlandi vai Aļasku. “Es noteikti sajūsmā nelēkāju par šī albuma dziesmām, bet vēstījums un video klipi ir fantastiski. Principā bez vizuālā materiāla (videoklipiem), protams, tas ir diezgan dīvains. Un noteikti nav viņas labākais albums, ko klausīties pie auto stūres.” Lūk, tā!

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.