Jau šonedēļ, 12. – 13. jūlijā, Bauskas pilskalna estrādē risināsies ikgadējais kantrimūzikas festivāls. Pie tā stūres ierasts redzēt šīs mūzikas guru Uldi Ozoliņu, taču nu jau otro gadu viņš producenta lomu dala ar Mārtiņu Jātnieku – mūziķi, kurš nebaidās sevi dēvēt arī par lauksaimnieku.
Gribēja spēlēt, sāka organizēt
Pēc festivāla Country Bauska mājaslapā paustā, pirmā diena ir Ulda Ozoliņa pārziņā, un tad programmā skanēs tradicionālais kantri, savukārt par otro dienu rūpējas Mārtiņš Jātnieks - americana, modernais kantri, western swing, kantriroks utt., lai klausītājiem liktu priekšā country stilu visā tā plašumā. «Mūsu abu pārziņā ir visi organizēšanas darbi - no nulles līdz veiksmīgi aizvadītam festivālam, bet, ja runājam par muzikālo sadaļu, tad manā pārziņā ir otrā diena. Tās programma bāzēta uz moderno kantri, kurā mēģinām salikt jaunākās vēsmas no Štatu puses, kā arī to, ko iespējams dabūt Eiropā un arī tepat Latvijā,» abu producentu pienākumu sadali skaidro Mārtiņš Jātnieks. Viņš pats tos pilda otro gadu. «Stāsts sākās ar to, ka mēs 2011. gadā OKartes šoviņā kopā ar kolēģiem [grupā Jātnieki] sākām spēlēt kantri mūziku, pie tās ļoti pieķērāmies, un pēc tam centāmies tikt uz festivālu. Piecus gadus mēģinājām tajā tikt, bet mūs neņēma, līdz beidzot 2016. gadā pirmoreiz uzspēlējām. Redzēju, ka varu piepalīdzēt festivāla rīkošanā un pie viena uzspēlēt, divus gadus to darīju, un tā viss kaut kā organiski aizgāja, līdz šobrīd mēs ar Uldi esam galvenie organizatori,» atminas Mārtiņš. «Kas jādara [producentam]? Jādara ir viss! Sākot ar dažādu iesniegumu saskaņošanu ar pašvaldību, sponsoru piesaisti, reklāmu izdomāšanu utt. Jā, festivāls notiek katru gadu, taču, no finansiālā aspekta raugoties, tas būtībā ir mūsu labdarības projekts, kuru vadām. Paši jokojam, ka esam lielākais mazbudžeta kantri pasākums Eiropā.»
Šova OKartes uzvarētājs
Savulaik Mārtiņš Jātnieks tika iepazīts šovā OKartes skatuve - tajā izveidotais projekts Jātnieki (vēl arī Sabīne Berezina, Anete Volmane un Rihards Millers jeb Rikardions) arī uzvarēja. Tajā izskanējusī dziesma Balle Baložos ar labiem panākumiem startēja šlāgeraptaujā, un šur tur joprojām tiek skandēta. «Starp citu, tas bija mūsu kopīgi ļoti ātri sacerēts gabals, par kuru mēs nevienā brīdī nedomājām, ka tas varētu kļūt par hitu - tā dziesma tapa kādās 30 minūtēs!» smejas Mārtiņš.
Pēc tam viņš izveidoja pats savu grupu, ar kuru pirms trīs gadiem izdeva debijas albumu. «Šobrīd cītīgi strādājam pie jaunā albuma. Mūsu pirmais albums Ceļš taktīs ir ļoti labi izskanējis, un dažas dziesmas joprojām cītīgi rotē radiostacijās. Nupat izdevām kopīgu dziesmu ar Ingaru Viļumu, tā saucas Tavas acis - pavisam svaigs gabals, ko klausītāji vēl tikai iepazīst, mēs to spēlēsim arī festivālā. No pārsteigumiem - pāris dziesmas duetā būs arī ar pagājušās sezonas X faktors finālisti Līgu Rideri. Redzēs, cik atliks laika, taču mēs ļoti mēģināsim šogad sarakstīt jaunu albumu - tas vairāk būs uz modernā kantri pusi.» Mārtiņš atzīst, ka OKartes skatuve bija tramplīns turpmākajai attīstībai. «Viss sākās ar šovu. Pirms tam sev kaut kā nebiju noticējis, ka varētu vispār spēlēt. Kad sākās pirmās atlases, iepazinos ar dažādiem cilvēkiem un sapratu, ka es arī to varu darīt, jo pirms tam biju vienkāršs lauku džeks, kurš neticēja saviem sapņiem, kurus vēlējās sasniegt. Šovs bija ļoti lieliska platforma, lai mēs paši iemācītos darīt dažādas muzikālās lietas.»
Zemnieks, trešais tēva dēls
Mārtiņš dzimis Bauskā un audzis īstā zemnieku ģimenē, taču jau no bērnības sapņojis par mūziku - dziedājis skolas ansamblī un piedalījies teju visos iespējamajos pašdarbības kolektīvos. «Jā, cītīgi dejoju tautas dejas - tā man ir sirdslieta, kurai šobrīd gan vienkārši nav laika. Dziedāju arī korī. Pirmā grupiņa mums bija jau skolā, saucās grupa MEN. Pamazām, pamazām sākām spēlēt aizvien vairāk - gan ballītes, gan koncertus. Mācoties vidusskolas 11. klasē, uzrakstīju savu pirmo dziesmu,» atminas Mārtiņš. Jāpiebilst, ka savulaik grupa MEN pat ieguva trešo vietu kluba Četri balti krekli rīkotajā jauno grupu konkursā. Savas vokālās prasmes uzlabojis vokālajā studijā Miljons (tās pedagogi Mārtiņu arī paskubinājuši piedalīties šovā), savukārt mūzikas skolā apguvis… čellu. Ģitāra apgūta pašmācības ceļā - uz mājas bēniņos atrasta mammas vecā instrumenta.
Taču Mārtiņa pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība. «Mūsu ģimenes saimniecība atrodas Bauskas novada Codes pagastā. Šobrīd kopējā platība, ko apsaimniekojam, ir 365 hektāri. Audzējam graudus, visa veida labību. Protams, tas ir riskants bizness, bet pagaidām nekādu lielo problēmu nav bijis. Šobrīd gan ļoti gaidām lietu - viss ir izkaltis. Mēs nesūdzamies, vajag vienkārši pielāgoties laika apstākļiem, tas arī viss,» skaidro mūziķis. Jātnieku ģimene ir ļoti plaša. «Esam pieci bračkas - es esmu trešais tēva dēls. Kā jau visās latviešu pasakās - it kā muļķītis, bet vispār normāls džeks,» smejas Mārtiņš. Arī pārējie brāļi ir visnotaļ muzikāli: vecākais mūzikas skolā pabeidzis vijoles klasi, aiz Mārtiņa nākamais jaunākais - klavierspēli, bet pats jaunākais ar grupu Bekars arī uzstāsies festivālā - viņš spēlē basģitāru.
Ja labi grib, visu var paspēt
Atgriežoties pie Country Bauska rīkošanas, festivāls prasa laiku arī pēc tā - nepieciešams izvēlēties grupas nākamajiem pasākumiem, bet tas parasti tiek darīts klātienē, dažādos radniecīgos kantrimūzikas festivālos. «Tās grupas, kuras neizdodas pārbaudīt videomateriālos, ir vērts redzēt dzīvajā, lai redzētu, kā viņi reāli spēlē uz skatuves,» stāsta Mārtiņš. «Mēs principā neaicinām uz festivālu spēlēt nevienu grupu, ko paši neesam dzirdējuši un redzējuši, - mēs gribam būt pārliecināti par to, ka cilvēki nebūs vīlušies. Uldim ir mazliet vairāk laika, taču arī es mēģinu vismaz trīs vai četrus festivālus gadā apbraukāt. Arī tagad man ir plāns pēc mūsu festivāla, ja viss izdosies un arī laikus beigsies ražas laiks saimniecībā, aizbraukšu uz Losandželosu, kur notiek liels festivāls, turklāt turpat blakus Kalifornijā notiks vēl viens milzīgs festivāls. Patiesībā tikai tādos mēs varam smelties idejas, jo tieši tā ir autentiskā kantri vide. Domājam ilgtermiņā: tā kā šobrīd mums klājas, iespējams, pat labāk, nekā tas bija pirms tam, tad mēģināsim to latiņu celt un celt, lai mēs tiešām būtu Eiropas Top 3 un lai uz šejieni brauktu vēl vairāk cilvēku.»
Bet kā to visu var apvienot - liela festivāla rīkošanu un darbu milzīgā saimniecībā? «Zini, ir vienkārši jāstrādā! Es tiešām ļoti maz guļu,» smejas Mārtiņš. «Ja kaut kas ļoti patīk, vari izdarīt ļoti daudz - ar labu plānošanu viss notiek normāli. Turklāt mūsdienās tehnoloģijas laukos ir tādas, ka nav vairs jāvelta visa diena tikai darbam uz lauka: esam nomainījuši visu tehniku, iegādājušies jaunāko, ko varam atļauties, un tas palīdz padarīt darbus piecreiz ātrāk, nekā tas bija pirms tam.»
Mārtiņš Jātnieks