RECENZIJA: Megadeth "Warheads On Foreheads"

Pērn savu 35. gadadienu atzīmēja viena no tā saucamā “thrash metal” lielā četrinieka grupām “Megadeth” (vēl šajā četriniekā – “Metallica”, “Slayer” un “Anthrax”). Šai jubilejai par godu nupat izdota grupas labāko dziesmu izlase 3CD un 4LP formātos, satilpinot tajos “Megadeth” līdera Deiva Masteina pašrocīgi izvēlētās 35 dziesmas. Ja par nosaukumu, tad “Warheads On Foreheads” ir militārs termins, kas tiek izmantots, kad notiek liela mēroga bombardēšanas operācijas – “Megadeth” dziesmu tekstos vienmēr dominējušas kara tēmas.

“Pirms 35 gadiem savai grupai izvēlējos nosaukumu “Megadeth”, un šīs dziesmas uztveru kā efektīvākos ieročus grupas arsenālā,” paziņojis Masteins. Uzskaitīsim dažas no tām: “Rattlehead”, “Mechanix”, “Killing Is My Business… And Business Is Good!”, “Wake Up Dead”, “Devils Island”, “Hangar 18”, “Holy Wars… The Punishment Due”, “Rust In Peace… Polaris”, “Five Magics”, “Take No Prisoners”, “Skin O’ My Teeth”, “Symphony Of Destruction”, “A Tout le Monde”, “Train Of Consequences”, “Trust”, “Reckoning Day”, “Blackmail The Universe”, “Washington Is Next!”, “Head Crusher”, “Public Enemy No.1”, “Kingmaker”, “The Threat Is Real” u.c. Savas pastāvēšanas laikā grupa izdevusi 15 studijas albumus, vienu EP, piecus koncertniekus un sešas labāko dziesmu kompilācijas. Plānots, ka šogad šim sarakstam pievienosies vēl viens jauns studijas albums.

PAR. “Megadeth” ir “Megadeth” - tas vienmēr bijis, ir un būs labs! Šajā izlasē uzrunājošākais ir tas, ka hronoloģiskā secībā ir aptverti absolūti visi šīs komandas albumi, sākot no debijas ripuļa “Killing Is My Business… And Business Is Good!” (1985) līdz pagaidām pēdējam studijas darbam, “Grammy” balvu saņēmušajam “Dystopia” (2016). Ir pat dziesmas no grupas vienīgā minialbuma, 1995. gadā izdotā “Hidden Treasures” (to te pārstāv “Angry Again”) un paša riskantākā “Megadeth” albuma, diezgan popsīgā “Risk” (1999, “Wanderlust”). Lielāko interesi no dziesmu izvēles viedokļa radīja trešais disks rada, jo nav noslēpums, ka pēdējos gados skaļu hitu “masteiniešiem” bijis krietni vien mazāk - piemēram, no 1988. gadā izdotā “So Far So Good… So What!”, vismaz pēc apskatnieka domām, labāko dziesmu izlasē varētu iekļaut kaut visas, bet šoreiz šo godu izpelnījušās tikai “Set The World Afire” un “In My Darkest Hour”. Un trešais disks sanācis gana veiksmīgs, šķiet, Masteins tiešām atradis pašus veiksmīgākos gabalus no “Megadeth” 1997. - 2016. gadu darbības perioda. Par abiem pārējiem CD jautājumu nav: pirmajā ir apkopotas dziesmas no 1985. - 1988. gadiem, otrajā - no 1990. - 1994. gadiem, kas ir grupas “zelta klasikas” laiki.

PRET. Katram “Megadeth” fanam būtu sava grupas dziesmu liste, kurai, pēc viņa domām, vajadzētu atrast vietu šādā izlasē - tas saprotams. Taču, ja vērtējam objektīvi, tad ielikt izlasē četras dziesmas no 1986. gadā klajā laistā ripuļa “Peace Sells… But Who’s Buying?”, un atstāt aiz borta pašu lielāko šī albuma hitu “Peace Sells” - absolūti nesaprotams lēmums. Otra kļūda - četras dziesmas no “Dystopia”: šis albums vēl nav tiks sens, lai tajā iekļautais skaņu materiāls jau būtu pagaisis no fanu atmiņas, turklāt tas nav arī tik spožs, lai uz to liktu uzsvaru - saņemtā “Grammy” balva šoreiz vēl neko nenozīmē.