RECENZIJA: "ZeMe" "Visuma vizošā tumsa"
Projekts “ZeMe” izveidots pirms četriem gadiem, bet savā pastāvēšanas vēsturē pamanījies jau gana daudz pakoncertēt – arī ārpus mūsu valsts robežām. Pie mums šīs apvienības tuvākā uzstāšanās paredzēta 15. jūnijā Valmiermuižas parkā, etnofestivālā “Sviests”, bet līdz tam interesenti var iepazīties ar šo savdabīgu duetu viņu debijas albumā.
“ZeMe” ir duets, kurā apvienojušās divas radošas personības: kokļu pavēlniece Laima Jansone un dīdžejošanas čempions, elektroniskās mūzikas pārstāvis DJ Monsta (Uldis Cīrulis),” tā tiek pieteikts šis projekts, un melots nebūs nu nemaz - abi savās jomās tiešām ir augstākās raudzes profesionāļi. Šajā ierakstā izmantotas gan elektriskās, gan akustiskās kokles, elektronikas skaņas veidotas arī no dažādu sadzīves priekšmetu skaņām, bet to visu papildina Toma Poiša kontrabasa solo. Kompozīcijas ir instrumentālas, ja neskaita dziesmu “Bumbulēt!”, kurā izmantots jau 1968. gadā ierakstīts un Latvijas Folkloras krātuvē atrasts teicējas Karlīnes Puraviņas vokālais varējums. ””ZeMes” daiļrade balstīta tradicionālās kultūras mantojuma izpētē un apzināšanās, reizē radošā procesa gaitā radušās pārmaiņas ļauj to definēt kā autormūziku,” norāda Laima. Paši grupas dalībnieku savu stilu dēvē par “ethno groove” - labi, lai notiek!
PAR. Jau pieminētajā “radošā procesa gaitā radušās pārmaiņas” tiešām ir tik vērienīgas, ka lielākoties pat grūti apjaust, uz kādiem folka motīviem ir bāzēta tā vai cita dziesma - no šī viedokļa raugoties, pats labākais skaņdarbs gandrīz šķiet albuma pašās beigās atrodamais “Saules grieži”, ko caurvij “Sidrabiņa lietiņš lija”, kā arī “Veļu dziesma”. Taču vēl vairāk ausīs iekrīt kompozīcijas, kurās Laimas enerģija jūtama pat no CD dzīlēm - “Ūsiņš” un it īpaši “Visuma vizošā tumsa”. Noteikti atzīmēšanas vērta ir arī “Urbānās dzīres”, kurā savu meistarību rāda Uldis.
PRET. Klausoties šo albumu, turiet pa rokai CD pulti - tā būs vajadzīga dziesmas Nr.2 pārslēgšanai, jo nekas glupāks par etnošlāgeri “Bumbulēt!” sen nav dzirdēts. Arī pret albumu ievadošo kompozīciju “Saullēkts” ir iebildumi - Toma Poiša kontrabass, protams, skan izcili, bet diez vai tam vajadzēja piešķirt tik dominējošu lomu. Par pārējo albumu - pārāk daudz skaņdarbu, kas atstāj vienaldzīgu, pārāk maz (pat gandrīz nemaz) skreča tēmu, kuras DJ Monsta jau nu varētu piedāvāt pārpārēm. Nepamet sajūta, ka minētais radošais tandēms īsti nav spējis noformulēt, ko vēlas piedāvāt klausītājiem, tāpēc vienkārši notikuši eksperimenti improvizācijas režīmā. Tas pat nav slikti, tikai šajā gadījumā tie nav ar plus zīmi.