RECENZIJA: Rammstein "Rammstein"
Nu jau nedēļu kā mūzikas ierakstu veikalu plauktos meklējams vācu supergrupas “Rammstein” pēc skaita septītais studijas albums, kuram nav pat nosaukuma, tāpēc ērtības labad tas tiek dēvēts grupas vārdā. Klausītāji pēc “ramšteiniešiem” bija jau noilgojušies, jo viņu iepriekšējais studijas darbs “Liebe ist fur alle da” izdots pirms tāliem desmit gadiem, tāpēc nav brīnums, ka arī mūsu mūzikas ierakstu veikalā “Randoms” jau pirmajās šī ripuļa parādīšanās dienās tas tika pirkts uz nebēdu.
Tāpat nav brīnums, ka uz grupas 6. augusta koncertu Lucavsalā atlicis vien neliels skaits biļešu - citviet klājas vēl trakāk, jo no 27. maija līdz 23. augustam ieplānotajā 30 koncertu stadionu turnejā praktiski visur biļetes izpirktas jau sen. Ja par jauno albumu, tajā iekļautas 11 dziesmas. Kopā ar “Rammstein” vīriem to producējis Olsens Involtīni, kurš ar viņiem sadarbojies arī iepriekš (tiesa, pasen), turklāt spēlē “Rammstein” ģitārista Riharda Kruspes izveidotajā projektā “Emigrate”.
Atsauksmes? Lielākoties četras balles no piecām (“NME”, “Kerrang!” u.c.) vai vismaz trīsarpus (“Rolling Stone”), abi pirmie singli “Radio” un “Deutschland” dzimtajā zemē bija neapstrīdami Nr.1, un nav šaubu, ka tur būs arī viss albums. “Mēslus mēs neizdodam,” intervijā žurnālam “Metal Hammer” norādījis Kruspe. “Patiesībā es pat neticēju, ka mēs tiešām izdosim vēl vienu albumu, jo iepriekšējā reizē mēs gandrīz pajukām. Taču ieraksta laikā mēs iemācījāmies cienīts cits citu un ticēt viens otram, līdz beigās es ar pārsteigumu konstatēju, ka viss ir gandrīz vai tāpat kā sākumā. Aplis negaidīti sāka noslēgties.” Prieks to dzirdēt!
PAR. Nekādu pārsteigumu, taču klausītājiem tos nemaz nevajag, jo viņi tāpat ar izbadējušos piekūnu ātrumu uzkluptu katrai izdvestajai skaņai, kas nāk no “Rammstein” nometnes. Iesākuši ar episko “Deutschland”, Tils Lindemans & Co tādā pat garā arī turpina. Labākā dziesma - “Zeig dich” ar Baltkrievijas (!) Nacionālās Televīzijas un Radio akadēmiskā kora un simfoniskā orķestra līdzdalību - to klausoties, kājas pašas sāk cilāties vācu marša pavadījumā, bet rokas paģēr automātu, lai dotos… Nu labi, pie tā arī paliekam. Ne mazāk jaudīga ir jestrā “Sex” (uh, kas par ģitārām!), no kuras tikai mazliet atpaliek “Weit weg” un “Tattoo”. Rezumējot - “Rammstein” kā “Rammstein”, viņu labākajās izpausmēs. Atšķirībā no iepriekšējiem albumiem, šoreiz drošāk pirmajās lomās virzīta arī taustiņinstrumentālista Kristiāna Lorenca meistarība - tā ir vienīgā uzkrītošā novitāte. Lucavsalā būs interesanti.
PRET. Albums atstāj diezgan duālu iespaidu. It kā viss ir labākajā kārtībā, taču… kaut kā tomēr pietrūkst. No šī viedokļa tipiskākais piemērs ir disku noslēdzošā dziesma “Hallomann”: it kā tā ir ar teicama kompozīcija ierasto “rammšteiniešu” vērienu, taču mazliet pietrūkst enerģijas, mazliet - kārtīga blieziena, vairāk gribētos kaut ko tādu, lai “tumbas” izlido no skavām, un kaimiņi sāk dauzīt ar roratslēgu pa radiatoriem, un šis “mazliet” sabojā visu iespaidu. Vai singls “Radio” - ar ārkārtīgi lipīgo piedziedājumu momentā atmiņā paliekoša dziesma, taču tai trūkst šai grupai tipiskā industrializēti metāliskā skanējuma. Ir vēl pāris gabali, kuros “Rammstein” it kā pietrūkst enerģijas. Nu jā, tas arī saprotams, neviens mēs jaunāks nepaliekam...
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.