Ar 25 gadus vecā nīderlandieša Dankana Lorensa uzvaru svētdien noslēdzās 64. starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Latvijas pārstāvji finālā neiekļuva jau trešo gadu pēc kārtas.
Jau krietni pirms Eirovīzijas prognozēs par uzvarētājiem tika kronēta Nīderlande, un šajā ziņā pārsteigumu nebija - 25 gadus vecais biseksuālis (šajā konkursā tas nav mazsvarīgi!) Dankans Lorenss, īstajā vārdā Dankans de Moors, ar dziesmu Arcade atnesa savai valstij piekto uzvaru šajā konkursā. Iepriekšējoreiz tas bija izdevies slavenajiem Teach In tālajā 1975. gadā. Līdz šim viņš ne ar ko nebija izcēlies - vien dalība dažos skolas ansamblīšos un šova The Voice Of Holland piektajā sezonā. Aiz nīderlandieša mazliet negaidīti palika itālis Alesandro Mahmuds, bet trešajā vietā ierindojās krievs Sergejs Lazarevs. Krietni augstāk vajadzēja būt norvēģiem, azerbaidžānim un austrālietei, bet - tā ir Eirovīzija. Igaunijas deleģētajam zviedram Viktoram Kronam 19. vieta, bet Latvija un Lietuva, kā zināms, finālā neiekļuva.
Grupa Carousel visu izdarīja pēc labākās sirdsapziņas un beigās ierindojās pat augstāk, nekā tas bija prognozēts: savā pusfinālā mūsējie palika 15. vietā (no 18), bet pirmajā pusfinālā mazāk punktu par Latviju savāca vēl divas valstis, tātad vismaz Armēniju, Austriju, Īriju, Melnkalni un Somiju esam apsteiguši. Tiesa, lauvas tiesu no visiem 50 punktiem esam saņēmuši no broļukām Lietuvā: skatītāji karuseli tur likuši pirmajā vietā (12 punktu, vēl vienu pieplusoja moldāvi), bet žūrija devusi septiņus punktus (tikpat arī Šveice, pa sešiem - Dānija, Azerbaidžāna un Itālija, pa trim - Armēnija un Ziemeļmaķedonija, vienu - Norvēģija). Varēja būt sliktāk, jo skatīties mūsu priekšnesumu bija mokas, nebija nekā, pie kā piesiet acis vai ausis. Pats pārsteidzošākais, ka Latvijas priekšnesuma radošie režisori Renijs Miro un Filips Adamo no Zviedrijas pēc izgāšanās klāstīja, ka «grupa sevi uz skatuves parādījusi pārliecinoši un no tehniskā viedokļa priekšnesums izdevies kā iecerēts». Kas tieši tur bija iecerēts, ja tur nekā vispār nebija?! Vai varēja būt labāk? Jā, ja vien Eirovīzijai tiktu deleģēta Samanta Tīna, ugunīgie Double Faced Eels vai kaut Markus Riva.
Kā zināms, Latvija pirmoreiz Eirovīzijas konkursā piedalījās 2000. gadā, kad Prāta vētra ieguva trešo vietu. 2002. gadā Marija Naumova ar dziesmu I Wanna vinnēja, vēl Latvijas kontā ir dueta Valters & Kaža izcīnītā piektā vieta (2005. gadā), savukārt ilgstošākais neveiksmju periods bijis no 2009. līdz 2014. gadam, kad sešas reizes pēc kārtas finālu varēja noraudzīties no malas. Pēc tam tika mainīts vietējās atlases formāts, izveidojot, kā sākotnēji likās, itin sekmīgo Supernovu. 2015. gadā Aminatas iegūtā augstā sestā vieta un 2016. gadā Justa (ar Aminatas dziesmu) 15. pozīcija ļāva rīkotājiem sist sev uz pleca, tīksminoties par izvēlētā formāta pareizību, taču - panākumus guva Aminatas talants, nevis formāts.
Pēc Eirovīzijas sociālajos tīklos risinās diskusijas, kāpēc noticis tā, nevis citādāk. Kā jau vienmēr, lasāmi smaidu izraisošie viedokļi, ka «Eiropa mūs atkal nesaprata» un tamlīdzīgas blēņas. Daudz tuvāk patiesībai ir bundzinieks Andžejs Grauds («Mūsu dziesma laba un kvalitatīva, bet nevajag jaukt krastus - žūrija joprojām neizprot priekšnoteikumus šim pasākumam») un pavisam tuvu vai tai klāt - producents Gints Stankevičs, kas pasaka, ka «sava veida atbildība ir jāuzņemas Supernovas žūrijai un producentei», un «esmu drošs, ka 80% no tām dziesmām, kas vakar tika finālā no citām valstīm, mūsu žūrija būtu skarbi izbrāķējusi un stāstījusi, kas tas viss esot klišejiski, viss kaut kur dzirdēts, slikta angļu valoda, nav šova utt.». Ar objektivitāti izteikti klibojošā un pret dažiem konkrētiem izpildītājiem ar aizspriedumiem esošā Supernovas žūrija (cerīgā Mika Dukura atstāšana aiz pusfināla sliekšņa, nepārtrauktā Markus Rivas un Samantas Tīnas gremdēšana utt.) ar pārgudro DJ Rudd priekšgalā nekad nebūtu laidusi finālā, piemēram, Islandi. Toties notiek neesošā Eirovīzijas formāta meklējumi, izdabāšana kaut kādam vidējam Eiropas klausītājam un nepārtraukta profesionalitātes piesaukšana. Tā nu uz Eiropu brauc izpildītāji, kuri ir profesionāli un par kuriem nav kauns (Laura Rizzotto, Triānas parks), bet kuri ir citā krastā attiecībā pret Eirovīziju. Protams, skatītāju balsis dod pusi no kopējā vērtējuma, bet nebūsim naivi - žūrijas un arī LTV rokās ir ļoti ietekmīgas un lemtspējīgas sviras. Starp citu, LTV skatītāji šogad Supernovā bija par Marku Rivu, atstājot Carousel otrajā vietā... Agnese Rakovska, Ralfs Eilands, tas pats Toms Grēviņš - lūk, no šāda veida brīvdomātājiem vajadzētu pamatā sastāvēt žūrijai, pievienojot kādu tētuku vai mammuci, kas no rāmjiem izgājušos spēj atdabūt pareizajos krastos, nevis sēdēt tajā intelektuāļiem un spriest par Eirovīziju no kaut kādiem akadēmiskajiem augstumiem vai komerciālo radiostaciju diktētajiem nosacījumiem.
Arī Eirovīzijā Latvijas žūriju pārstāvēja gan DJ Rudd, gan Supernovas producente Ilze Jansone (vēl arī Zigfrīds Muktupāvels, Adriana Miglāne un Aldis Hofmanis), tās pirmais trijnieks - Nīderlande, Zviedrija un Ziemeļmaķedonija. Savukārt Latvijas TV skatītāji pirmajā vietā lika Krieviju, tad - Igauniju, Norvēģiju, Islandi un Austrāliju un tikai pēc tam Nīderlandi. Un vēl - nevar nepieminēt Madonnas izgāšanos: 1,8 miljonus naudiņas honorārā saņēmusī popmūzikas karaliene ar savu hita Like A Prayer šķībo dziedājumu pilnīgi noteikti arī nebūtu tikusi Eirovīzijas finālā…
Eirovīzija ‘2019