RECENZIJA: Bur Mani "Tālu tālu"

 
©Publicitātes foto

Spēcīgās balss īpašnieces Elzas Rozentāles un projekta “Bur Mani” debijas albums – klātienē šo programmu vēl varēs noklausīties 5. maijā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, 24. maijā Valmieras koncertzālē un 30. maijā mūzikas namā “Daile”, Rīgā.

Šie koncerti izcelsies ar pie mums vēl neredzētu formātu, proti, skanējumu nodrošinās lielās “Brumo” bezvadu austiņas. Ja skaidrot vienkāršāk, uzliec “ausis”, vēro uz skatuves notiekošo, klausies mūziku visās tās niansēs, un neviens blakus esošais mobilā telefona vergs netraucēs ar saviem “ko? nē, es esmu koncertā, es tevi nedzirdu, pagaidi, es pārzvanīšu!” u.tml. Albumā iekļautas astoņas dziesmas, no kurām viena ir lībiešu valodā. "Man ir liels prieks, ka ir izdevies atdzīvināt dažus dainu skapja dārgumus tādā formātā, kādā līdz šim tie nekad nav skanējuši - spēcīgi ritmi, elektronika un džeza iezīmes, kas, sadevušās rokās ar populārās mūzikas niansēm, aizvedīs patieso klausītāju tālā, tālā ceļojumā no pirmās līdz pēdējai albuma minūtei. Meklējot dziesmām vārdus, ir sanākušas cilvēkam ļoti pietuvinātas tēmas - gan šūpuļdziesma, gan dziesma par šķiršanos, gan arī par iekāri un psihedēliju,” stāsta Elza Rozentāle. Bez viņas šajā pirms diviem gadiem izveidotajā grupā spēlē arī Toms Poišs, Kaspars Kurdeko un Kaspars Vizulis. “Savā daiļradē grupa apvieno seno ar jauno, radot oriģinālmūziku, kurā latviešu mutvārdu folklora dzirdama mūsdienīgā vokāli instrumentālā interpretācijā, izmantojot izteiksmes līdzekļu brīvību etno ārtroka stilā,” tā tiek pieteikts šis projekts.

PAR. Kaut kas tāds līdz šim latvju zemē nav dzirdēts - labā nozīmē. Ja kādam šķiet, ka pat apvienība “Tautumeitas” eksperimentā folkmūzikas lauciņā, tad šeit ir kaut kas nesalīdzināmi “sviestaināks” (un atkal - labā nozīmē), kam pat neiespējami atrast definīciju. Elektronika, ģitāras, īpatnējas melodijas, spēlēšanās ar tekstu un pāri visam fantastiskais Elzas vokāls. Eh, ja tam visam vēl piebērtu mazliet industrializēti metalizētu skanējumu… Labākās kompozīcijas - “Dzelžu cilvēciņš” un “Nobur mani”, ieteikt varētu arī itin tautisko “Divejāda saule”.

PRET. Mazliet par traku. Šķiet, brīžiem arī paši “burmanieši” nezina, kurp aizvedīs viņu iecerētais eksperiments, līdz ar to nezina arī to, kā līdz galam uzbūvēt savu kompozīciju, lai tai būtu daudzmaz pārskatāma struktūra. Lauzti ritmi, mētāšanās no viena melodiskā zīmējuma otrā, kardināli atšķirīgas noskaņas utt. - tas viss, protams, nav slikti, taču “Bur Mani” gadījumā atstāj tādu kā muzikālās nesakoptības iespaidu.