Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

Optimistiskā Stībeļa "Optimists"

AR OPTIMISTU – Jānis Stībelis izdevis devīto soloalbumu © Publicitātes foto/ Ilmārs Znotiņš

Pagājušajā ceturtdienā ar nelielu koncertiņu tirdzniecības centrā Spice tautās tika laists vienmēr optimistiskā dziedātāja Jāņa Stībeļa devītais soloalbums Optimists.

Lai gan albuma prezentācija tika sarīkota satiksmes apokalipses pirmajā dienā, interesentu netrūka - Jānis Stībelis prot aizraut. Līdz ar šo albumu, kurā ir ducis jaunu dziesmu, klajā nācis arī dziesmas Optimists videoklips - tā režisors, operators un video autors ir Mārcis Šēners.

Patiesībā Jānis savā kontā var ieskaitīt pat desmit albumus - pirmais tapa dueta Shake & Bake (tajā vēl bija Raimonds Tiguls) rindās. «Lai cik tas nebūtu jocīgi, tas bija tieši pirms 20 gadiem, 1999. gadā,» atminējās dziedātājs. «Pēc tam bija regularitāte - albums ik pa diviem gadiem. Šis ieraksts tapa trīs gadus, un tas tā notika tāpēc, ka man nebija nekāda koncepta, es gribēju savākt dziesmas un lēnām tās rakstīt - izjust laiku, izjust to dzīvi, kas ir apkārt, un iekļaut to visu dziesmās. Līdz ar to šis nav tāds konceptalbums, kāds bija iepriekšējais Divas pasaules, šis vairāk ir tāds kā Stīvija Vondera albuma nosaukums - Songs In The Key Of Life. Protams, ir grūti aptvert pilnīgi visas jomas, kas ir dzīvē, jo tā ir raiba, un arī albums ir pietiekami raibs.»

Tiesa, ziņas par jauna albuma izdošanu no Stībeļa nometnes pienāca teju visu iepriekšējo gadu - pēc plāna tam vajadzēja ieraudzīt dienasgaismu jau 2018. gada rudenī. «Jā, es tiešām vēlējos šo albumu izdot pagājušā gada rudenī, taču dzīvē gadās dažādas lietas, kas ietekmē šādus procesus. Es to neizdarīju, jo…» dziedātāja balss aizlūst, tad viņš saņemas un atsāk stāstīt: «Pagājušā gada sākumā man nomira tētis. Ir cilvēki, kas tam pieiet viegli, bet mēs bijām ļoti tuvi, līdz ar to man bija posms, kad es negribēju pilnīgi neko. Bija kaut kā… Mērķi ir uzstādīti, albums jāizdod, kaut kas jādara, domā, ka varbūt izdosies, gaidi un - jūti, ka nav! Taču es cerēju, ka tikšu tam pāri, un kaut kā lēnām man tas ir izdevies. Varbūt tāpēc arī šāds [albuma] nosaukums.»

Ja par albumu, tad tas ir neganti labs - šķiet, labākais Jāņa Stībeļa karjerā! Viegli uztverams pops ar atmiņā paliekošām un labu garastāvokli rosinošām melodijām. Apskatnieks savā blociņā kā ieteicamas atzīmējis astoņas dziesmas (no 12!), kas ir ļoti daudz. Piemēram, Dzīve no jauna, Citas tādas nav un Džoanna - superīgi gabali, kas iebliež pa klausāmo agregātu uzreiz un nekavējoties, tāpat ar treknu plusa zīmi jāvērtē Upe, Karogs, Optimists, Dejo vēl un Ardievu, sirds. Lūk, šāds Stībelis mums ir vajadzīgs!

Pašlaik Jānis savam pavadošajam sastāvam novācis veselu dream team: taustiņu guru Raimonds Macats, labākais jaunākās paaudzes ģitārists Latvijā Jānis Kalniņš, omulīgākais basģitārists Latvijā Oskars Sproģis, simpātiskākā bekvokāliste Latvijā Iluta Alsberga, saksofona gigants Māris Jēkabsons un sitamo instrumentu meistars Miķelis Vīte. Tam gan ir arī savas ēnas puses, jo ne vienmēr šie pieprasītie mūziķi ir pieejami. «Pie mums jau smieklīgi pēdējā laikā sanāk - tā, kā tu teici, o, Jānis taču vēl 40 grupās spēlē… Bet es cenšos turēties pie tiem kolēģiem, ar kuriem esmu uzstājies jau gadiem ilgi, kaut vai ar to pašu Macatu. Taču citreiz ir tā, ka viņi netiek [uz koncertu], jo, piemēram, Macatu savāc Raimonds Pauls utt., tad jāmeklē kāds cits,» klāsta Jānis. Labu draugu un izpalīdzīgu kolēģu gan viņam netrūkst, piemēram, pie taustiņiem var pielikt Džulianu (Jānis Zvirgzdiņš), pie basa - Robertu Rasu un tamlīdzīgi. Pagaidām šāda veida jautājumu risināšana Stībelim gan nav aktuāla, jo vasarā plānotas uzstāšanās tikai dažos festivālos (Summer Sound, Klusuma festivāls), kā arī pilsētu svētkos. «Gan jau tajos nospēlēsim arī jauno programmas daļu - nu, vismaz kādu pusi no tās. Protams, būs jāspēlē arī vecās dziesmas - bez Glāzes piena neiztikt. Taču jaunā programma pilnībā pie klausītājiem koncertzālēs ies rudens periodā. Patiesībā jau šodien gribēju izsludināt vienu koncertu, kas notiks oktobrī, bet tas būtu par agru. Pagaidīsim, lai paiet vasara, un rudenī ķersimies klāt!»