Reigani izaicina Liepāju

Šodien Liepājā noslēdzas trīs dienas ilgušais Baltic Beach Party, kas, lai cik tas būtu skumji, acīmredzot būs arī pēdējais.

Interesentiem vēl ir iespējas redzēt un dzirdēt festivāla pašus galvenos hedlainerus – četru dauzoņu grupu Reigani, kuri deklarē savu piederību Igaunijai.

Grupas oficiālā biogrāfija vēsta, ka Reigani izveidoti 1993. gada nogalē Tallinā. Par tās dibinātājiem varot uzskatīt Otomāru Štubi (ģitāra, vokāls) un Petru Kalnbērzu (bungas, vokāls), kuriem vēlāk pievienojās citi vīri, no kuriem šobrīd ierindā vēl ir Kārlis Akupers (vokāls) un Uve Svensons (taustiņinstrumenti, vokāls). Šīs formācijas kontā ir trīs albumi: 1998. gadā izdotais Tās figūriņas ir tās aitas un tās govis ir no Reigana vaska, 2000. gadā klajā nākušais Nospied sarkano podziņu, kā arī šogad izdotais Valpurģu nakts, kas ir labāko dziesmu apkopojums ar dažiem jauniem gabaliem bonusā. Skaidrs, ka odiozie mākslinieki ir ļoti aizņemti, turklāt lielākoties bāzējas Igaunijā, tāpēc izķert viņus uz interviju bija pagrūti. Beigu galā tas ar e-pasta starpniecību izdevās, bet Reiganu menedžments jau laikus brīdināja – intervijas apjoms būs atkarīgs no izdzertā viskija daudzuma. Un tā jūsu uzmanībai prātulas, ko Neatkarīgās apskatniekam paudis Uve Svensons.

– Tere! Gaidām Liepājā! Cik daudz jūs zināt par šo pilsētu? Stāsta, ka tur piedzimst vējš un telefonisti stabos sēž...

– Tere, tere, traktors! Nu, nemuld par to Liepāj! Jā, jā, un Tartu rajonā piedzimst orkāni, un Tartu pie bibliotēkām zirgi stāv garās rindās un ar grāmatām triec duraku uz naudu! Tādas tās lietas, zinies. A mūs aiz deguna te nevazās. Nav tie gadi, saproties!

– Liepājā briesmīgi dzerot – tur skarbi roka veči pintēm, litriem, dekalitriem un mucām nomaitājot visu alkoholu. Vai spēsiet turēt līdzi?

– A neko – mums sāk patikt tā jūsu Liepļumpāja! Un skarbi roka prinči ar plintēm kā kuģu masti. Būs, ko redzēt, un būs tad, kam uz pleca paraudāt pa vīru modei. Protama lieta, ka turēsim līdzi tiem zēniem. Lai tik panāk uz starptautiskā viskij"n"beer tatami! Nebūs te nekāda sūda pļēgurošana! Kā kārtīgi vīrieši pavilksim šlipsi vaļīgāk un izrunāsim tās lietas. Nav ko muldēt pa tukšo, sāciet mizot zacenes!

– Jūs sevi pozicionējat kā viskija mīļotāji – vai ir kādreiz sanācis viskija dēļ tā arī netikt līdz skatuvei?

– Nu, man tādas lietas nepatīk. Nepatīk man tādas runas. Pozicionēties par pliku viskija zelli – tas ir sekli! A galda vīns, a rums un zubrovka? Redzams, ka nezini tu lietu tajā visā, nepazīsti drēbi, tā sacīt. Reigans ir vispusīgs un zinātkārs putniņš. Savu deguntiņu iebāzīs visos Rimi plauktiņos. Un paostīs un mēlīti ieliks. Bet ne jau lai sadzītu dullumu galvā. Bet tikai sevis pēc un tikai. Lai ir kā Dullais Dauka – apskatīt gribam drusku tālāk par vienkāršu un pliku viskija horizontu.

– Pāršķirstot oficiāli pieejamo informāciju, nekur nemanīju, kas ir Reiganu basģitārists. No kurienes šis puisis, vai labi iederas jūsu kolektīvā?

– Reiganos reiz bija par vienu varoni vairāk, bet gadi dara savu un varbūt kādam iedzen sirmumu deniņos. A kādam aizliek kāju priekšā. Un tad nākas izvēdināt galvu un maukt pa četriem. Mums, starp citu, labi skan arī tā. Bet nu Liepājā parādīsim tev mūsu jaunos atradumus – vidēji melnus cilvēkus ar dotībām uz notīm un divas pilnziedā plaukstošas bombongas ar rīklītēm kā Doma ērģelēm!

– Kopš iepriekšējā albuma izdošanas pagājuši desmit gadi. Ko sadarījāt šajā laikā?

– Nu, nekas ļauns arī tur nav noticis, ka nieka desmit gadi pagājuši. Esam pa pasauli pabraukājuši, pie dažiem bērniem piestrādājuši un pilis uzcēluši. Valsti piečakarējuši neesam! Daži ir, a mēs, lūk, ne-e!

– Kā no ziemeļos esošās Igaunijas izskatās – vai Latvijā ir kaut kas mainījies pēdējos gados? Savulaik dziedājāt – "pilla Rīga policistu", un, re, nekas nav mainījies – viņi joprojām "sev ar kreiso, labo rociņu..."!

(Atbilde izpaliek.)

Vēl vairāk par seriāla Hameleonu rotaļas beigām Latvijā savulaik sēroja par to, ka dziesmai Es eju kost trūkst laimīga noslēguma. Kā tad beidzās šis stāsts? Vai dziesmas galvenais varonis neatgriezās pie Rutas, kas skaļi pūta un baigi taurēja, lai nodarītu to lietiņu līdz galam?

– Tas gan feini, ka zini Reiganu dzeju no galvas. Tā tāda dziesma ar labām beigām, man tā liekas. Ruta togad mums to prātu jauca pamatīgi. Un Tartu universitātes kojas bija mūsu visu mājas. Un mājās gribējās gan skrūvi sienā pieskrūvēt, gan īstajā brīdī zosi nodzīt. A Ruta toreiz nebija tādā zosu dzenamajā noskaņojumā un neiedeva. Toties, re, kāda dziesma aiz bēdām radās! Bet vispār Ruta – tā jau vairs nav pat vakardiena. Tāds akmens laikmets. Sen, vienvārdsakot.

– Britu mūzikas laikraksta Music Weak aptaujā bundzinieks Petra Kalnbērzs esot atzīts par seksīgāko veģetārieti. Kāds ir viņa teicamās formas noslēpums?

– Draudziņš gurķus uz acīm reizēm liek. Nu, vispār jau bieži liek tos gurķus. Viņam smarža patīk. Seksīgs zēns, nav ko slēpt.

– Pērn Salacgrīvā festivālā Positivus uzstājāties pusnaktī, uzreiz pēc Prāta vētras. Vai nebija bažu, ka klausītāji tobrīd jau būs aizgājuši kost? Vai varbūt tieši uz to arī cerējāt?

– Tie bija viņi?! Kaut kādi jefiņi. Visu vakaru no biksēm līda ārā. Apskatīties negājām. Bet troksni taisīja. Un neļāva mums videofilmas skatīties. Lai jau zēni cenšas. Nav pie malas jau mūziku likuši? Novēlu tai grupai drīzumā kaut kādā radio sevi piedāvāt, varbūt iepatiksies publikai.

Bet par sevi gan nesatraucamies. Ne toreiz, ne vispār. Pamodini nakts vidū jebkuru vīrieti un pajautā – ko viņš grib vislabāk tagad un tūlīt? Simtprocentīgi zinu, ka teiks, lai uzliek Reiganus! Nu, ja Reiganiem ir vakarā koncerts, tad viss pārējais lai iet pupās!

Šajā brīdī intervija aprāvās, laikam izdzertais viskijs darīja savu, tāpēc tā arī neizdevās uzzināt, kāds būs Baltic Beach Party solītais sensacionālais šovs, vai Reigani spridzinās, dauzīsies, spļaudīsies, lauzīs instrumentus, lēks publikā vai kā citādi izpaudīsies. Pērn Salacgrīvā festivālā Positivus varēja manīt, ka Reigana maskās tērptie vīri asumu nav zaudējuši, vienīgi ar atmiņu laikam kļuvis tā pašvakāk (dziesmā Es eju kost bija pausts, ka nevis Ruta neiedeva, bet galvenais varonis nebija spējīgs paņemt, tā, lūk, Svenson!), bet tas nekas. Liepājā būs interesanti!

Izklaide

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī mūzikas ierakstu Gada balvas „Zelta mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.