«Visnozīmīgākā ir cilvēces garīgā attīstība, un arī ikviena mākslinieka lielākais uzdevums ir nemitīgi attīstīt sevi garīgā līmenī – lai spētu radīt arvien jaunus stāstus un ar savu sniegumu iedvesmot cilvēkus,» uzskata saksofonists Oskars Petrauskis. Rīt, 20. martā, viņš būs uz Lielās ģildes skatuves, kur pulksten 19 gaidāms festivāla Windstream atklāšanas koncerts Poga. Freibergs. Petrauskis.
Pavasara festivāls Windstream ir vienīgais festivāls Latvijā, kur uzmanības centrā ir pūšaminstrumenti un pūtēju orķestris visdažādākajos mūzikas žanros, stilos un izpausmēs. Jau tradicionāli festivāls sākas ar astronomiskā pavasara atnākšanu un noslēdzas Lieldienu laikā.
Festivāla jubilejas gadā gaidāma īpaša atkalredzēšanās - rītvakar uz Lielās ģildes skatuves satiksies orķestris Rīga un kādreizējais tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga, kurš pirms desmit gadiem bija viens no festivāla idejas radītājiem. Diriģents iecerējis spožu oriģinālmūzikas programmu ar solistiem Oskaru Petrauski (soprāna saksofons) un Guntaru Freibergu (sitaminstrumenti).
Programmā: Kristofers Staničars (Christopher Stanichar, 1969) - Windstream, kas ir pavasari vēstošs un ieskandinošs sveiciens, atklājot orķestra maigo un silto skanējumu, kā arī sasaucoties ar festivāla ideju un konceptu, kas svin pavasari, tā atnākšanu un pūtēju orķestra spēli; Dženifera Higdona (Jennifer Higdon, 1962, ASV) - Koncerts perkusijām un orķestrim; Džons Mekī (John Mackey, 1973, ASV) - Koncerts soprāna saksofonam un pūtēju ansamblim; un britu komponista Naidžela Klarka (Nigel Clarke, 1971) opuss Samurajs, kas kļuvis par mūsdienu klasiku un raksturo komponista kompozīcijas stilu, un tā konceptuālais kodols meklējams japāņu bungu tradīcijā, kas aizsākusies samuraju kareivju ērā, kā arī ieņēmusi nozīmīgu lomu kara mākslā.
Filcs, metāls un koks
«Esmu ļoti pateicīgs par uzaicinājumu spēlēt solo Windstream jubilejas festivāla atklāšanas koncertā, turklāt - atskaņot īpašo Džona Mekī Koncertu soprāna saksofonam un pūtēju ansamblim. Komponists to uzrakstīja jau 2007. gadā, bet Latvijā tas būs pirmatskaņojums. Kad pirms sešiem gadiem to pirmoreiz noklausījos, sapratu, ka gribētu šo koncertu iekļaut savā repertuārā - tik ļoti tas mani iespaidoja un iedvesmoja,» saka saksofonists Oskars Petrauskis, uzsverot, ka šā koncerta muzikālais materiāls ir tiešām apbrīnojams.
«Kā izteicies pats autors, kurš ir komponējis orķestrim, simfoniskam pūtēju orķestrim, kā arī īpaši pievērsies baletmūzikai un kura darbi tiek atskaņoti visos kontinentos un ieguvuši plašu starptautisku rezonansi, šis koncerts ir veltīts īpaši saksofonam - hibrīdinstrumentam, kurš ir unikāls ar savu uzbūvi: tas ir metālinstruments, ko visi uzskata par koka instrumentu, jo - tam ir koka mēlīte. Un Džona Mekī Koncerts soprāna saksofonam un pūtēju ansamblim faktiski ir soprāna saksofona skaņas potenciāla un iespēju pētījums, kas ietērpts piecās daļās: otrā, trešā un ceturtā daļa ar nosaukumiem Felt (Filcs), Metal (Metāls) un Wood (Koks) ir instrumentētas atbilstoši saksofona materiālam, un to atskaņošanā arī iesaistīti tikai tie instrumenti, kas veidoti no attiecīgā materiāla, savukārt sākums Prelude (Prelūdija) un noslēgums Final (Fināls) apvieno un liek ieskanēties visam orķestra ansamblim, citējot skaņdarba centrālās tēmas. Protams, arī tajos īpašs akcents ir saksofonam, kas skan no visām pusēm,» aizrautīgi stāsta virtuozais saksofonists, atzīstot, ka, sākot iestudēt šo koncertu, viņš par to uzzināja daudz vairāk, nekā intuitīvi nojauta, to tikai klausoties.
Ar smalku aprēķinu
Oskars Petrauskis stāsta, ka Džons Mekī, rakstot šo koncertu, sadarbojies ar izcilākajiem amerikāņu saksofona solistiem, kuri palīdzējuši viņam atklāt un izslīpēt mūsdienu saksofonam raksturīgākos tehniskos paņēmienus, tostarp dažādas slēptās tehnikas, un tas nozīmē, ka šā koncerta atskaņošanai no saksofonista tiek prasīta daudzpusība, bagāta muzikālā valoda un absolūta virtuozitāte. Ne katrs to var nospēlēt.
«Jā, tas ir sarežģīti un reizē ļoti aizraujoši, jo, pirmkārt, šai mūzikai apakšā ir ideja un, otrkārt, stāsts par saksofonu caur tā uzbūvi, mūzikas stiliem un rakstības paņēmieniem ir meistarīgi sakombinēts ar pūtēju ansambli. Iespējams, tāpēc šis Džona Mekī skaņdarbs šobrīd ir pasaulē viens no topa koncertiem saksofonam un pūtēju ansamblim. Teikšu godīgi: es pirmoreiz atskaņošu tādu skaņdarbu, kas rakstīts ar tik smalku aprēķinu, kas atšķetina saksofona attīstības vēsturi no pašiem pirmsākumiem,» secina Oskars Petrauskis.
Saksofonu viņš spēlē jau 26 gadus, un, kā pats saka, tuvojas normāls briedums. «Katram pūšamo instrumentu māksliniekam ir svētki spēlēt solo kopā ar pūtēju orķestri, un es varu tikai pateikties Dievam, ka man tāda iespēja ir bijusi gandrīz katru sezonu. Šajā koncertsezonā jau divreiz, pagājušajā arī, un solo ar orķestri man jau ieplānots arī nākamajā sezonā,» saksofonists ir gandarīts.
Dvēseļu saderība
Oskars Petrauskis ir gandarīts arī par sadarbību, kas veidojas kopā ar brāli pianistu Raimondu Petrauski. Šobrīd abi strādā pie jaunas dueta programmas, kas būs oriģinālmūzika saksofonam un klavierēm. «Paralēli visiem pārējiem projektiem, kas mums ir gan kopā ar Xylem Trio, gan katram atsevišķi, tostarp pedagoģiskā prakse, mēs ļoti aktīvi strādājam, lai jaunajā koncertsezonā varētu piedāvāt ko pavisam jaunu,» stāsta Oskars Petrauskis.
Vēl gluži jauns ir Xylem Trio radošajā sadarbībā pērn tapušais ierakstu albums ar pasaulslavenā gruzīnu komponista Gijas Kančeli oriģinālmūziku (1969-1988), piedaloties Gruzijas dīvai Nato Metonidzei, - Round Giya Kanceli, kas tika nominēts Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvai Zelta mikrofons 2019 kategorijā Džeza, blūza vai soul mūzikas albums. «Lai arī balvu neieguvām, esam gandarīti, ka šo albumu ievēroja Latvijā un to ievēro klausītāji arī ārzemēs, un tas mums, mūziķiem, ir vislielākais apbalvojums. Šis ieraksts mani pašu joprojām aizkustina, un tas aizkustina arī Kančeli kungu, kurš ir bezgala pateicīgs par to, ko esam paveikuši ar viņa mūzikas materiālu, kas, viņaprāt, ieguvusi jaunas un nebijušas šķautnes. Viņš nebeidz mūs slavēt, ka viņa mūziku neviens nav atskaņojis tā, kā to darām mēs ar Raimondu un Rihardu - ka tas esot izcili,» stāsta Oskars Petrauskis. Viņš atklāj, ka Gija Kančeli ir uzrakstījis skaņdarbu, ko veltījis īpaši Xylem Trio, kas vēl nav atskaņots. «Tas ir unikāli, ka tāds pasaules līmeņa meistars ir uzrakstījis mums materiālu, ko varam apstrādāt un atskaņot pēc savas patikas. Latvijā, pasūtot skaņdarbu, nereti nākas gaidīt divus trīs gadus, bet Gija Kančeli mums to uzrakstīja, pat nelūdzot. Es domāju, ka tā ir mūsu - latviešu un gruzīnu - dvēseļu īpašā saderība, mūsu mentalitātes vienotais kods.»
Sapņi piepildās
Latviešu un gruzīnu mūziķu kolorītais kopdarbs, kas ierakstīts albumā Round Giya Kanceli, savu skatuves pirmizrādi piedzīvoja Latvijā, Dzintaru koncertzālē, bija baudāms arī Cēsu koncertzālē un koncertzālē GORS Rēzeknē. «Muzicēt uz vienas skatuves ar Nato Metonidzi bija viens no maniem sapņiem, kas reāli ir piepildījies!» priecīgi piebilst talantīgais saksofonists.
Te jāatgādina, ka Xylem Trio un Gijas Kančeli radošā sadarbība aizsākās 2007. gadā, savukārt 2010. gadā tika radīts mūzikas albums In the Mood of Giya Kancheli, kurā dzirdamas šā komponista teātra un filmu mūzikas melodijas Xylem Trio aranžijās un kas tajā pašā gadā arī ieguva Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu Zelta mikrofons kategorijā Instrumentālā mūzika.
«Kad, viesojoties Tbilisi, spēlējām mūziku no šā albuma, mums uzdāvināja gruzīnu mūziķu albumu ar Kančeli mūziku, un mēs pirmo reizi izdzirdējām Nato Metonidzes balsi. Tā radīja tik ļoti īpašu un maģisku noskaņu, ka es momentā to iemīlēju, un, patiesībā, mums visiem trim radās klusa cerība šo dāmu kādreiz satikt un dzirdēt dzīvajā,» atminas Oskars Petrauskis, atklājot, ka šobrīd notiek sarunas par viņu kopīgās programmas atskaņošanu Tbilisi, un tas varētu būt jau maijā.
Kā dēļ ir vērts dzīvot
«Latvijā saksofonu var dzirdēt ļoti daudz - mums ir dažādi festivāli, daudz izcilu mūziķu. Un es varu teikt, ka esmu laimīgs cilvēks, jo varu spēlēt saksofona mūziku šeit, Latvijā, mūsu pašu klausītājiem, turklāt - arī mūsu pašu komponistu radītu mūziku,» saka Oskars Petrauskis, uzskaitot, ka ir gandarīts gan par saņemto uzaicinājumu spēlēt komponista Viļņa Šmīdberga gaidāmajā 75. jubilejas koncertā, gan par lielisko iespēju - pateicoties Sigvarda Kļavas uzaicinājumam - kopā ar brāli piedalīties viņa izlolotā lielprojekta Latvijas gredzens noslēdzošajā posmā Zemgales gredzens, kas nupat novērtēts ar Lielās mūzikas balvu 2018 kategorijā Gada uzvedums. «Šajā uzvedumā es iepazinu Pētera Vaska vijoļmūziku un kopā ar kori pirmoreiz atskaņoju viņa opusu Plainscapes (Līdzenuma ainavas). Tas bija liels izaicinājums divu mēnešu garumā - es ļoti cītīgi trenējos, lai šo skaņdarbu, kas ir vairāk nekā sešpadsmit minūšu garš un rakstīts korim, vijolei un čellam, ar saksofonu vispār varētu nospēlēt. Tas ir ārkārtīgi grūti, jo - tur nav, kur elpot. Bet, tā kā mēs ar Raimondu esam īsteni zemgalieši, mēs sajutāmies absolūti piederīgi šim projektam un to pilnībā izbaudījām. Šo baudījumu veicināja gan Pētera Vaska mūzikas iepazīšana, gan sadarbība ar fantastiskiem kolektīviem, gan Knuta Skujenieka iedvesmojošā dzeja. «Satiku arī pašu Knutu Skujenieku, un mani ļoti aizkustināja viņa teiktais, ka viszilākās debesis ir šeit, Latvijā, un tas, cik vienkāršiem vārdiem viņš no jauna lika apjaust, kas ir mājas un kā dēļ vispār ir vērts dzīvot...»
Nevis sataustīt, bet sajust
Oskars Petrauskis secina, ka viņa radošā dzīve ir ļoti dažāda, piepildīta, un tā paiet diezgan lielā skrējienā. Viņa ikdienu pavisam citās krāsās iekrāso rūpes par ģimeni un šobrīd - arī iekārtojot mājokli. «2018. gads bija devīgs, notikumiem bagāts un ļoti interesants, bet reizē nenormāli prasīgs. Un apstākļi, kuriem esi spiests pielāgoties bez izvēles iespējas, audzina. Arī rītvakar gaidāmo Koncertu soprāna saksofonam un pūtēju ansamblim es mācījos, krāsojot māju - spēlēju, krāsoju, atkal spēlēju. Tas bija diezgan strukturāls periods, kad vienlaikus apguvu gan mājas būvniecības elementus, gan Džona Mekī retrospekciju par saksofona būvniecību. Un, patiesībā, man ir sajūta, ka gan ģimenes dzīve, gan aktīvā koncertdzīve man ļauj skanēt arvien labāk. Iespējams, tas ir tas garīgais ceļš, kas mums katram jāiet,» domā divu bērnu tētis. Viņaprāt, šodienas sabiedrība, kurā valda materiālisms un alkatība, iet nepareizā virzienā. «Mēs būvējam daudzstāvu supermārketus, kur pārdodam plastmasu, paši to patērējam, pēc tam izmetam un visu piesārņojam. Vairāk vajadzētu investēt koncertzālēs, mākslā un kultūrā. Galu galā - bērnos, kas ir mūsu nākotne. Lai viņiem netrūkst grāmatu, lai ir pieejama izglītība, kas ļauj garīgi pilnveidoties,» uzskata Oskars Petrauskis. Jūtot piederību mūzikas pasaulei, viņš arvien turpina pašizglītoties un spēlē fantastisku mūziku, lai, kā pats saka, varētu dalīties sajūtās, ko tā rada. Viņš saka: ir vērts apmeklēt festivāla Windstream koncertus un varbūt uz mirkli pat pievērt acis, ieklausīties šajā mūzikā un sajust, ko tā mums vēsta - no sirds uz sirdi...
OSKARS PETRAUSKIS
- Saksofonists, pedagogs
- Dzimis 1981. gada 31. jūlijā Jelgavā
- Mācījies Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā (JMRMV), studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) un Parīzes Reģionālajā konservatorijā, absolvējis Berlīnes Mākslu universitāti (Universität der Künste Berlin, 2005), absolvējis JVLMA maģistrantūru prof. Arta Sīmaņa saksofona klasē (2007)
- Uzvarējis starptautiskos saksofonistu/kamermūzikas konkursos Latvijā, Igaunijā, Vācijā, Itālijā, Slovēnijā, Zviedrijā
- Saksofona klases pasniedzējs JMRMV (akadēmiskās un džeza mūzikas nodaļās)
- Regulāri koncertē duetā ar brāli pianistu Raimondu Petrauski
- No 2006. gada muzicē trio - kopā ar Raimondu Petrauski un Rihardu Zaļupi (Xylem Trio nosaukumu ieguvuši 2010. gadā)
- Orķestra Rīga saksofonu grupas koncertmeistars (no 2007. gada)
- Albumi: Windstream (2008), Vēstule Ziemassvētkos (2009), In the Mood of Giya Kancheli (Xylem Trio, 2010), Mia (brāļi Petrauski, 2011), Round Giya Kanceli (Xylem Trio, Nato Metonidze, 2018)
- Lielās mūzikas balvas 2013 Publikas simpātijas balvas ieguvējs, Lielās mūzikas balvas 2018 ieguvējs (Zemgales gredzens, Gada uzvedums)
- Precējies. Divi bērni
FESTIVĀLS WINDSTREAM 2019
- 25. martā pulksten 19 Rīgas Domā komunistiskā genocīda upuru piemiņai skanēs latviešu komponistes Ilonas Breģes Rekviēms soprānam, tenoram, jauktajam korim un orķestrim. Līdzās orķestrim Rīga un diriģentam Valdim Butānam atskaņojumā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris Latvija un solisti Jūlija Vasiļjeva un Mihails Čuļpajevs
- 4. aprīlī pulksten 19 VEF Kultūras pilī orķestris Rīga un diriģents Kaspars Ādamsons piedāvās muzikāli dzirkstošu programmu Pavasara balsis. Štrauss. Ofenbahs. Fon Supē, kas veidota, dabas atmodu, dzīvesprieku un minēto komponistu jubilejas svinot. Solisti: Inga Šļubovska-Kancēviča, Laura Grecka, Mihails Čuļpajevs un Rihards Mačanovskis
- 11. aprīlī pulksten 19 VEF Kultūras pilī Luisa Serano Alarkona skaņdarba Marko Polo. Indijas grāmata iestudējums. Skaņdarba centrā rāga - indiešu klasiskās mūzikas improvizācijas melodiskais ietvars ar stingrām likumībām, reglamentētu uzbūvi, skaņkārtām un transcendentālu iedarbīgumu solistu Anatolija Popova (sītara) un Balraha Singa (tabla) izpildījumā
- 19. aprīlī, Lielās Piektdienas vakarā, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs franču komponista Gabriela Forē Rekviēms. Atskaņojumā piedalīsies diriģents Jānis Ozols, kori Maska, PaSaulei un solisti Elīna Šimkus un Rihards Mačanovskis
- 22. aprīlī, Otrajās Lieldienās, pulksten 12 Kultūras pils Ziemeļblāzma dārzā orķestris Rīga aicina uz Lieldienu jampadraci, piedaloties spēlēs un klausoties orķestra uzstāšanos. Ieeja brīva
