RECENZIJA: Emigrate "A Million Degrees"

Kamēr smagās mūzikas pasaule gaida vācu industriālās metālmūzikas ģēniju „Rammstein” sesto studijas albumu, kuram veikalu plauktos vajadzētu parādīties aprīlī, šīs grupas ģitārists Rihards Kruspe paguvis izdot jaunu albumu ar savu projektu “Emigrate”.

Šīs blices diskogrāfijā tas pēc skaita ir trešais - pēc “Emigrate” (2007) un “Silent So Long” (2018). Šis projekts tika izveidots 2005. gadā un bāzēts Ņujorkā, bet muzicē tajā eiropieši, kuri, kā jau to var noprast pēc grupas nosaukuma, par savu mītnes vietu izvēlējušies okeāna otru krastu. Bez Kruspes šajā projektā kā štata mūziķis iesaistījies arī viņa labs draugs, francūzis Arno Žirū, kas vairāk pazīstams kā mūzikas biznesmenis, arī ilustrators un dizainers, bet „Emigrate” rindās pievērsies basģitārai un fona vokālam, kā arī ritma ģitārists Olsens Involtīni, pazīstams producents, kurš sadarbojies arī ar „Rammstein” un savulaik remiksējis tādus viņu hitus kā „America” un „Haifisch”. Pie bungām studijas darbos parasti (un arī šoreiz) iejūgts somu čellistu grupas „Apocalyptica” sitamo instrumentu meistars Miko Sirens, savukārt koncertos šos pienākumus lielākoties pilda Džo Lecs no amerikāņu elektro-industriālā metāla brigādes „Combichrist”. Jau ierasts, ka studijā “Emigrate” vīriem pievienojas grupas „Slippin Away” basiste, šajā projektā bekvokāliste Margo Bosjē, kura ir Kruspes dzīvesbiedre - izņēmums nav arī jaunais albums. Šoreiz viesmūziķu rindas gan bijušas pliekanākas - no slaveniem vārdiem ir vien “Rammstein” frontmens Tils Lindemans, zviedru grupas “Ghost” līderis Tobiass Forge jeb Cardinal Copia un kanādiešu roka blices “Billy Talent” vokālists Bendžamins Kovaļēvičs. Interesanti, ka disku “A Million Degrees” nācies rakstīt divreiz: pirmā versija tapa jau 2015. gadā, taču ieraksts tika studijā kaut kādu iemeslu dēļ iegāzās ūdens, aparatūra un viss sadarītais apslīka, un albums tika ierakstīts no jauna, taču to varēja paveikt tikai 2017. gadā. Kopumā 11 dziesmas, stilistiski amplitūdā no industriālā kibermetāla līdz alternatīvajam rokam - starp citu, albuma vāciņš “Emigrate” skanējumam ir ļoti atbilstošs.

PAR. Lai gan “Emigrate” skan angliski un ir krietni elektroniskāki un arī rāmāki par “Rammstein”, grupas skanējums vienalga ir industrializēti metalizēts. Kruspe ar vokālista lomu tiek galā teicami, tomēr labākās ir dziesmas, kurās pie mikrofona pieslēgts vēl kāds, piemēram, “Let’s Go” ar vareno Dzelzs Tilu, “I’m Not Afraid” ar Cardinal Copia (šajā dziesmā ir arī teicams ģitārsolo) un it īpaši “1234” ar Kovaļēviču (atgādina kaut ko no “Queens Of The Stone Age”), tāpat nav ne vainas “Lead On You” ar Margo galvenajā vokālajā lomā, lai gan šis gabals pēc tā noskaņas piestāvētu “Sisters Of Mercy”. Taču pati labākā dziesma ir melodiskā “Spitfire”, kas iebliež pa galvu ar pašu pirmo tās noklausīšanās reizi. pagaidām šis ir apskatnieka šā gada albums Nr.1.

PRET. Protams, “Emigrate” skan krietni amerikanizēti un ar nodevu pēdējā laika modes lietai, proti, pārveidot smago mūziku iespējami elektronizētāk, taču īpaši tas netraucē. Daudz lielāka bēda ir tā, ka līdzās ļoti spēcīgiem gabaliem ir diezgan vārgulīgas kompozīcijas, piemēram, tādas kā popsīgā “You Are So Beautiful” un teju vai bezgalīgā “We Are Together’, kura, pēc tuvākas apskates, ilgst tikai sešas minūtes.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.