RECENZIJA: Tehnikums "Divreiz laimīgāks"
Uzsēdušies uz viļņa, ko radīja kopā ar hiphopa veterānu Ozolu ierakstītais un 2017. gada beigās izdotais albums “Semestris”, duets “Tehnikums” nav licis ilgi gaidīt un gada nogalē licis uz letes savu jaunāko studijas garadarbu.
Tiesa, pie tā bija sākts strādāt jau “Semestra” tapšanas laikā, tā kā pārmest šiem vīriem steigu nav pamata. Jāatgādina, ka “Tehnikuma” sastāvā darbojas Kristaps Dubļāns (balss, taustiņi) un Dagnis Neilands (bungas). 2015. gadā duets veiksmīgi debitēja ar dziesmu un videoklipu "Līdz malai", bet jau gadu mijā izdeva albumu "Ko gribu, to daru!". Ko teikt šiem puišiem bijis diezgan daudz - jaunajā albumā apkopots ducis kompozīciju plus trīs remiksi.
PAR. “Tehnikuma” skanējums nav sajaucams ne ar vienu citu apvienību - tas ir labi. Kompozīcijas nav primitīvas, nav arī īpaši vienveidīgas - tas ir vēl labāk. Popmūzika vieglās noskaņās ar atsauci uz 80. gadu sintīpopu, šis albums neprasa lielu piespiešanos, lai to klausītos. Labākās dziesmas laikam ir “Taisnība” un “Vienā ritmā”, bet varbūt tā šķiet tikai tāpēc, ka tās ir pašā ievadā - tikpat labi ar tām var konkurēt “Mēs esam augstu”, “Tevis nav” un citi gabali.
PRET. Kā fona mūzika “Divreiz laimīgāks” der gluži labi, bet ne uz ko vairāk gan diemžēl nepretendē. Subjektīvi krīt uz nerviem “Tehnikuma” izmantotais dziedāšanas paņēmiens, taču - ko darīt, tāds stils. Grūti pievērsties dziesmu tekstiem, jo tie šķiet bez īpašas jēgas - tādi, vienkārši par kaut ko.