RECENZIJA: Polifauna "You Look Like A Lost Soul"
Grupa “Polifauna” daudzviet jau nodēvēta par 2018. gada labākajiem debitantiem un nebūs nekāds brīnums, ja šajā kategorijā tiks arī oficiāli gratulēti ar Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons” – to mēs uzzināsim precīzi pēc nedēļas, 12. februārī šo balvu pasniegšanas ceremonijā Dailes teātrī.
Pēdējais brīdis pavērtēt šo plati (tieši tā, plati!), kas nāca klajā pērn pavasarī. Šo drīmpopa apvienību 2016. gadā dibinājis dziesmu autors Andris Strazds, kurš eksperimentē ar skaņu ierakstiem jau kopš bērnības. Vēl tās sastāvā ietilpst Elza Kaktiņa, Kārlis Krauklis, Matīss Tazāns, Niks Brensons un Miķelis Putniņš. “Polifaunas” izdotos singlus atzinīgi novērtējuši ārzemju neatkarīgās mūzikas pārstāvji, par grupas debijas albumu slavas dziesmas dziedājuši arī pašmāju mūzikas kritiķi, bet pati augstākā atzinība līdz šim bijusi saņemtā Austras balva. Grupa ir piedalījusies vairākās starptautiskajās mūzikas konferencēs, tostarp “Tallin Music Week” un “Budapest Showcase”, spēlējusi lielajos Baltijas festivālos “Positivus”, “SummerSound” un “DevilStone”, tāpat uzstājusies arī Ungārijā, Luksemburgā, vairākkārt Igaunijā un Lietuvā utt. Savu debijas albumu grupa ierakstījusi “pašu spēkiem un sadarbojoties ar Latvijā pazīstamo skaņu inženieri Gati Zaķi kādā vecā un plašā Rīgas centra dzīvoklī, no kura par ilgstošu rēķinu nemaksāšanu tikko bija izlikti īrnieki”, vēsta leģenda par albuma tapšanu. Atliek vēl tikai piebilst, ka “dzīvajā” šo grupu varēs dzirdēt 16. februārī Kaņepes Kultūras centrā, kur skanēšot arī “Polifaunas” jaunās kompozīcijas.
PAR. Debijai nudien ļoti labi un kvalitatīvi - skan kā “firma”, mazliet no 80. gadiem, mazliet no 90., sapņaini un skaisti. No albumā iekļautajām astoņām kompozīcijām īpaši varētu izcelt “Let’s Meet Some Friends” un minimālistisko “Do You Want Me To Lie”, arī ar “puķubērnu” laikmeta cienīgu romantismu apdvesto “Last Days Of Summer”. Diez, kāds būs šīs grupas turpinājums?
PRET. Viens no tiem albumiem, par kuru mēģinot kaut ko uzrakstīt māc gluži vai izmisums: daudzi cienījami un mūzikas lietās profesionāli ļauži par to pauduši kvēlu sajūsmu un cēluši vai debesīs, bet - kas te tāds ir?! Ok, ļoti normāls albums, mūzikai nav ne vainas, neviens gabals nekrīt uz nerviem utt., bet tas arī viss. Par ko te sist plaukstas un piešķirt balvas?! Nudien nav skaidrs.