RECENZIJA: Nielslens Lielsliens "Kad kniebējs kniebj"
Ļaunākais TV diktoru un radio dīdžeju murgs, mūsdienu tautas mūzikas apvienība ar neizrunājamo nosaukumu "Nielslens Lielsliens" ar tās līderi zem skatuves vārda Siensliens priekšgalā laiduši klajā jaunu albumu.
Šis darbs tiek atrādīts interesantā pasākumu sērijā "Dzejas un mūzikas vakari mazāko bibliotēku atbalstam", kuras ietvaros gan plānoti vēl tikai divi šādi vakari: 1. februārī kopā ar dzejnieku Tomu Treibergu Umpārtes bibliotēkā, Vecumnieku novadā, bet 2. februārī kopā ar dzejnieci Madaru Gruntmani Līkupēnu bibliotēkā, Saldus novadā. Tajos varēs tikt arī pie albuma “Kad kniebējs kniebj”, kas izdots tikai simts eksemplārus lielā tirāžā, turklāt daudzu sen aizmirstajās audiokasetēs. Protams, digitāli to var “nostraumēt” jebkādos apjomos. Grupa "Nielslens Lielsliens" ik pa laikam aplaimo ar kaut ko jaunu jau kopš 2009. gada. Iepriekš ir izdoti tās studijas ieraksti "Nielslens Lielsliens" (2012) un "Aure" (2014). Ja kādam šķiet, ka vokālista savdabīgo dziedāšanas maniere kaut kur jau ir dzirdēta, tad tie nebūs maldi - Klāvs Kalnačs ir arī trokšņainās indīroka apvienības “Židrūns” dzirdamākais tēls. Otrs puisis ir Mareks Kaminskis, bet agrāk šajā projektā darbojās arī Miks Magone. Jaunajā albumā ir septiņas kompozīcijas, kurās “grupa kavējas nesteidzīgās pārdomās par nopietnām un nenopietnām tēmām” - šī kavēšanās ir tik nopietni nenopietna (vai otrādi), ka brīžiem nevar pat saprast, kā šos tekstus uztvert. Divām dziesmām teksti ir ņemti no Pētera Brūvera dzejoļa un Heli Lāksonenas dzejoļa Guntara Godiņa tulkojumā. Albums ierakstīts 2018. gadā Raunā un Rīgā, ierakstu un miksēšanu veicis Artūrs Skujiņš-Meijiņš, bet skaņas pēcapstrādi - kāds Marko Milanezio Turīnā.
PAR. Noteikti ieteicams ieraksts - vismaz iepazīšanās ar grupas daiļradi nolūkos. Superīga ir dziesma “Dod man būt”, ko bez variantiem gribas uzreiz noklausīties atkārtoti - gan no teksta un tā izrunas viedokļa, gan no vokālā, muzikālā un visiem pārējiem iespējamiem aspektiem. Interesanta ir arī “Tie neesam mēs”, vērtīga ir arī uz tautasdziesmas motīviem bāzētā “Kurin’ ugun, silda gaisma”.
PRET. Ieraksts savās noskaņās ir pārāk sadrumstalots. Piemēram, lasījums “Meitenes vēstule klasesbiedram uz Afganistānu” - diezgan apšaubāmi, ka šim “skitam” te vajadzētu būt.