RECENZIJA: NeimoM "Juku gadi"
Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva “Zelta mikrofons” dod iespēju iepazīties arī ar tādām grupām, par kurām līdz šim bija dzirdēts maz vai pat nemaz – it īpaši debitantu nominācijā. Lūk, “NeimoM” – indīmūziku un sintīpopu izpildoša apvienība, kura lielajā nominantu klāstā tomēr pamanījās ar kaut ko iekrist ausīs.
"NeimoM" kā viena cilvēka projekts esot bijis zināms vairākus gadus, taču līdz šim parādījies tikai “Youtube” un “Soundcloud” vietnēs, bet šobrīd projekts attīstījies jau līdz grupai četru cilvēku sastāvā - Mārtiņš Neimanis (vokāls, ģitāra, taustiņi), Jānis Kašs (ģitāra), Sandis Elsts (bass) un Ansis Mežsargs (bungas). Panākumu plauktiņā pagaidām liekama otrā vieta jauno mūziķu konkursā “Hadrons 2018”, koncerti arī nav bijuši bieži, tātad viss vēl priekšā. “Albums ir personisks un godīgs - tajā nav vietas nepatiesībām. Tas iezīmē kādu periodu no manas dzīves, tas sastāv no atmiņām, pārdzīvojumiem, novērojumiem un ikdienas. Bet tas nav konceptuāls albums. Katra dziesma ir atšķirīga, un katrai ir savs vēstījums, bet visu kopumā caurstrāvo ticība tam, ka viss nokārtosies,” tā dziesmu autors un grupas līderis Mārtiņš Neimanis. Kopumā 11 kompozīcijas - piecas latviski, četras angliski un divas instrumentālās. Ja par stilistisko ievirzi, tad tās definējums meklējams indīmūzikas žanrā ar atsaucēm uz sintīpopu, kā arī psihedēliskām noskaņām.
PAR. Kompozīcijas ir viegli uztveramas, gaišas un nesteidzīgas, ar labu instrumentālo pavadījumu. Labākās dziesmas ir ar asprātīgiem tekstiem apveltītās “Es ar sevi nedraudzējos” un “Netici man”, nav ne vainas arī “Vienmēr” - abās pēdējās manāma pamatīga latvju “new wave” leģendu “Dzelteno pastnieku” ietekme. Latviskais repertuārs no angliskā stilistiski diezgan pamatīgi atšķiras - labākā no svešvalodā izpildītājām dziesmām “Cat Eats Dog” drīzāk atsauc atmiņā “New Order”, bet tas netraucē šo darbu klausīties kā vienotu veselumu.
PRET. Albuma ievadošais gabals “Life Is A Journey” gan ir garām - instrumentāls skaņdarbs piecu minūšu garumā, kurā tiek uzkāpts vienai muzikālajai tēmai, nepārtraukti to atkārtojot - nevar vien sagaidīt beigas. Šāds piegājiens diemžēl vērojams arī dažās citās kompozīcijās. Diezgan šaubīgs vokāls, kas it īpaši sliktā nozīmē izceļas dziesmā “Sometimes I’m Lying In My Bed”.