Ja pieskaita darbošanās grupā “Fact” periodu, tad Ģirtu Rozentālu jeb Ozolu pilnīgi droši var dēvēt par pašmāju repa pionieri.
Pēdējā laikā šis “pionieris” pamatīgi aktivizējies uz jaunu garadarbu izdošanu: 2015. gada nogalē tika izdots viņa studijas albums “Atpakaļ nākotnē” (tas prasīja trīs gadus), pērn kopdarbs ar apvienību “Tehnikums” albumā “Semestris”, bet pirms valsts svētkiem dienasgaismu ieraudzīja Ozola sestais studijas albums “Neona pilsēta”, kas tiks svētīts ar diviem koncertiem koncertzālē “Aistere”. “Šis bija ļoti saspringts režīms dēļ termiņiem, ko es pats sev biju uzlicis, jo pie albuma sākām strādāt tikai gada sākumā. Albums ir kā audio stāsts, un tas uzlika vēl papildus slodzi,” tā Ozols. Lielāko daļu bītu šim albumam veidojis bītmeikeris DJ Niklāvz, ierakstā vēl piedalījušies Ansis, Rolands Če, Xantikvariāts un Sudrabu Sirds, kā arī aktieris Juris Strenga un komiķis Jānis Skutelis. Materiālu miksējis un māsterējis Ansis Kolmanis “Dirty Deal Audio” studijā. Jāatgādina, ka Ozols repa skatuves iekarošanu sāka jau 90. gadu vidū kā latvju pirmās hiphopa grupas „Fact” basists, bet aizvadītās desmitgades sākumā ar debijas singlu “Neko 2005” (2000) uzsāka solokarjeru. Šim singlam sekoja kulta statusu ieguvušie albumi “Cieņa un mīlestība” (2001) un “Augstāk, tālāk, stiprāk” (2002), kā arī “Dūzis” (2003) un “Neatkarība” (2009). Pēc tam sekoja diezgan ilga radošā pauze, bet nu Ozols atguvis otro elpu. Jaunais albums veidots pēc principa dziesma - skits - dziesma - skits utt., līdz ar to tā sarakstā ir 21 kompozīcija.
PAR. Ozols kā Ozols - tas ir labi. Pirmajā vietā liekama kompozīcija “Slava, rokenrols un posts”, kurai ir labs bīts, un Ozols skalda tekstus kā Eminems. Otrajā vietā ierindojams melodiskais hiphops “Neona pilsēta”. Trešajā - kopdarbs ar perspektīvo Sudrabu Sirdi dziesmā “Perlamutrs”. Bet “Grand Prix” izsniedzams kompozīcijai “Stils” - paglupa dziesma, taču ar savu līdz nelabumam lipīgo piedziedājumu “stils, stils, stils, stils, tas ira stils!” tā var pretendēt uz kolēģa Gustavo “stabs, stabs, koks, koks” vai paša kādreiz vilktā “O-z-o-ls” statusu.
PRET. “Neona pilsēta” savam priekštecim “Atpakaļ nākotnē” zaudē vienos vārtos. Ja pirms trīs gadiem izdotajā albumā bija tādi superhiti kā “Superhaips” un “Atpakaļ nākotnē”, kuriem labi piepalīdzēja vēl vesela virkne gabalu, tad par jaunā ripuļa seju dēvējami tādi garlaicīgi gabali kā “Izraušanās”, “Vaibs”, “Personības rekords” un/vai “Levitē”, bet iepriekš minētās veiksmīgās melodijas diemžēl ir tikai izņēmums. Cits piemērs - “Sajukt prātā”, kas vērtējama kā veiksmīga dziesma, taču tās izpildījumā Ozols it kā norauj stopkrānu, zūd enerģijas lādiņš. Ar tekstiem viss it kā ir kārtībā (CD bukleta to palasīšanai gan atkal nav), taču DJ Niklāvz šoreiz ir “nohaltūrējis” (noguris?) - acīmredzami (ausīmjūtami) pietrūkst Kodek elektroniskā piesitiena, kas valdīja iepriekšējā albumā.
