RECENZIJA: Crazy Dolls "No visa galva griežas"

Pašmāju grupa "Crazy Dolls" laidusi klajā jaunu albumu jeb 16 dziesmu apkopojumu, kuru nācās gaidīt desmit gadus: pēc grupas atjaunošanās 2008. gadā ik pa laikam no “trakajām lellēm” ienācās kāds singls, un ik pa laikam izskanēja draudi tos visus apkopot vienotā ripulī, taču izdevies tas tikai tagad.

Līdz ar to pavisam jaunas un nedzirdētas šajā albumā, šķiet, ir tikai divas dziesmas. “Albuma noskaņa ir pozitīva un mažorīga, un, pēc grupas dalībnieku domām, tieši tādu noskaņu pietrūkst latviešu popmūzikā. Taču, kā smejas paši mūziķi, "No visa galva griežas" neesot nevienas dziesmas par mīlestību. Jaunajā albumā dzirdama arī sadarbība ar vairākiem citiem Latvijā pazīstamiem mūziķiem: šo desmit gadu laikā "Crazy Dolls" paspējuši sadarboties gan ar Mārtiņu Freimani, gan Valteru Frīdenbergu,” informē grupas nometne.

Jāatgādina, ka šīs nebēdnīgās kompānijas pirmsākumi meklējami ap 1995. gadu, kad tās dibinātājs Midis (Aldis Zaļūksnis) ierakstīja dziesmu ''Par putniem'', kura tika iekļauta izlasē ''Ņem un dejo 4''. Praktiski uzreiz pēc tam šim projektam pievienojās arī Bigijs (Aigars Cunskis) un Holis (Mārtiņš Poļakovskis), un tika uzsākts darbs pie pirmā albuma ''A par ko?'', kurš tika izdots 1999. gadā. Pēc tam “Crazy Dolls” pievērsās dažu populāru dziesmu kaverversiju radīšanai - tā papildus orģināldziesmām radās ''Mammu, es gribu'' (no grupas “Sīpoli” repertuāra), “Sveiciens'' un ''Svētki'' (“Jumprava”), ''Papa Carlo'' (“Eldorado”) un ''Milžu cīņa'' (“Dzeltenie pastnieki”), bet dziesmā ''Starp 2 grāmatām'' tika izmantots dziesmas ''Kad mēness jūrā krīt'' (“Jauns Mēness”) motīvs. 2001. gadā iznāca albums ''Sveiciens'', bet pēc tam grupa pajuka. Grupa atjaunojās divu vīru sastāvā - Midis un Holis. Radiostacijas ar prieku savās rotācijās iekļāva vairākus singlus - dziesmas ''60-tie'' (grupas ''Nejautā'' 90. gadu grāvēja kaverversija), ''Sorry, muterīt'!'' (kopdarbs ar Mārtiņu Freimani), arī "Anomāli populāri" (veltījums talantu šoviem), "Domu terapija" (ar tās anglisko versiju radošais tandēms startēja “Eirodziesmā ‘2011”) un "Melnais caurums" (veltījums cilvēces sasniegumiem kosmonautikā), bet šīs desmitgades sākumā apritē nokļuva arī speciāli ziemai veltītā dziesma "100 grami" un Mārtiņa Freimaņa sacerētā „Par lapām”. Praktiski visas minētās dziesmas no reanimēšanās perioda iekļautas arī jaunajā albumā, atskaitot “Melno caurumu”.

PAR. Dziesmas optimistiskās noskaņās optimistiskiem cilvēkiem. Labākās dziesmas - “Sorry, muterīt’!” (tā gan jau ir “piegriezusies”), kopdarbs ar Valteru “Plus 5 grādi” un it īpaši “Mīļā miera labad”, kuru melodijas paliek atmiņā uzreiz un uz ilgu laiku. Labs (tas ir, joprojām patīk) ir grupas “Nejautā” atraktīvais “kavers”, asprātīgas ir albuma beigu daļā esošās “Anormāli populāri” un “Dziesma par neko”. Šlāgermūzikas faniem ieteicama tautiešu emigrācijas tematikai veltītā “Tā ir lemts”, ko pēc tās skanējuma varētu dēvēt par “New Čikāgas piecīši”.

PRET. Tiem, kas rūpīgi sekojuši “Crazy Dolls” daiļradei, albums šķitīs garlaicīgs, jo lielākā daļa dziesmu jau būs dzirdētas - ripulis derēs vien kolekcijai, kā grupas dziesmu izlase. Kamdēļ tajā iekļauta arī eirodziesma “Domu terapija”, gan nav skaidrs - vai ar izgāšanos konkursā nepietika, lai pielektu, ka šis īru dzērājšlāgeris ir pats stulbākais gabals ilgajā “Crazy Dolls” karjerā, lai arī lipīgs un radiostacijās joprojām skanošs?! Albumā ir vēl daži tā līdzinieki, taču tie, par laimi, ir nekaitīgāki. 90. gadu beigu “Crazy Dolls” bija krietni pārāks par atjaunoto versiju, kas lielākoties balstās uz zaļumballēs izmantojamu repertuāru, piemirstot, ka izpildījumā prasās arī jauneklīga enerģija. Tās te trūkst. Starp citu, Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons” šis albums izvirzīts šlāgermūzikas kategorijā - arī tas par kaut ko liecina.