RECENZIJA: Architects "Holy Hell"
Britu metālkora piecinieku “Architects” 2004. gadā kopā savāca dvīņu brāļi Dens un Toms Sīrli. Diemžēl 2016. gada augustā Toms pēc ilgas cīņas ar ādas vēzi nomira, tomēr Dens nepadevās un turpināja iesākto misiju – novembrī tika izdots jauns grupas studijas albums, pēc skaita astotais.
Pie ģitāras šobrīd ir Džošs Midltons no “Sylosis”, bet mūzikas komponēšana gulstas uz visiem grupas dalībniekiem - līdz šim ar to lielākoties nodarbojās tieši Toms, un, piemēram, arī jaunajā albumā iekļauto dziesmu “Doomsday” bija sācis rakstīt viņš, taču nepaguva to pabeigt, un Toma vietā to izdarīja pārējie... Apvienotajā karalistē šis ir jau trešais “Architects” studijas albums pēc kārtas, kurš iekļuvis Top 20, savukārt štatos kļuvis par pirmo, kas ticis Top 100 - tiktāl par komerciālo pusi. Taču šajā gadījumā rādītāji topos katastrofāli neiet kopā ar mūzikas kritiķu domām par šo garadarbu - grūti pat atminēties, kad vēl par kādu metālmūzikas albumu būtu manīts tik pozitīvs vērtējums: “NME” un “Kerrang!” devuši piecas zvaigznes no piecām, “Metal Hammer” - četras, bet kopējā “Metacritic” rangā “arhitekti” ir savākuši 90 punktus no 100, kas ir kaut kas nebijis! Kam taisnība, vērtējiet paši… Jāpiebilst, ka nupat, nupat “Architects” bija mums sasniedzamā attālumā - 6. decembrī grupa uzstājās Maskavā, taču arī nākamā gada sākumā uz viņiem vēl var pagūt. Tā, piemēram, 6. janvārī šie briti koncertē Stokholmā, 8. janvārī - Kopenhāgenā, janvāra vidū braukalē pa Britu salām, 31. janvārī viesojas Prāgā, 1. februārī - Varšavā, bet pēc tam tūrē pa Vāciju.
PAR. Lai gan pastāvēja pamatotas bažas, ka bez Toma Sīrla “Architects” būs zaudējuši savu jaudu, tā nebūt nav - albums ir neganti labs, spēcīgs un pilnībā attaisno interneta komentāros piesaukto metālmūzikas gada gaidītākās relīzes titulu. Albumu ievadošā dziesma “Death Is Not Defeat” pretendē uz gada labākā “metalcore” stilistikas gabala titulu, bet vēl kādu īpaši izcelt no šī garadarba ir pagrūti (varbūt ar stīgu aranžijām bagātināto “Holy Hell”) - ne jau tāpēc, ka te trūktu labu dziesmu, bet tāpēc, ka disks klausās vienā elpas vilcienā, no sākuma līdz pat galam.
PRET. Palasot atsauksmes internetā, iebildumi ir par trīs lietām: albums esot pārāk melanholisks (kaut kā to nemana), stilistiski atkārtojot pašu “arhitektu” iepriekš pausto (nu, var jau būt) un metālkors esot vienveidīgs (it kā kādreiz būtu bijis citādāk…).
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.