Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: ZAZ "Effet Miroir"

© Publicitātes foto

Franču mūzikai netipiskās franču dziedātājas ZAZ (īstajā vārdā Izabella Žefruā) ceturtais studijas albums, kas seko Francijas Top 3 iekļuvušajiem “ZAZ” (2010), “Recto Verso” (2013) un “Paris” (2015).

Savas dzimtās zemes topā “Effet Miroir” ir piektais, taču tas nav īpašas uzmanības vērts, jo ZAZ turpina darboties savā nišā, veiksmīgi savienojot šansona, popa, salsas un roka (mazliet) elementus. Jāatgādina, ka atzinību ZAZ ieguva ar savu pašu pirmo hitu “Je veux”, kas tika izdots 2010. gadā, taču līdz šim panākumu brīdim nācās iet nesamērīgi ilgu laiku. Proti, jau no gadsimta sākuma Izabella darbojās dažādās blūza (“Fifty Fingers”), “latino” roka (“Don Diego”) un pat repa (“Le 4P”) grupas, uzstājās ar džeza kvintetu un basku estrādes orķestri, dziedāja klubos un pat Monmartras ielās, bet vēlāk par slavenu kļuvusī “Je veux” tika sarakstīta jau tālajā 2007. gadā. Pat uzvara lielākajā Francijas jauno izpildītāju konkursā 2009. gadā nedeva tūlītējus panākumus, līdz debijas albuma izdošanai nācās gaidīt vēl 14 mēnešus. Pēc tam sekoja slava un atzinība, ieraksti un koncerti, bet tas nenāca viegli. 2015. gada jūnijā franču dziedātāja uzstājās arī “Arēnā Rīga”, bet jaunā albuma atbalsta tūrē Baltijas valstis diemžēl nav iekļautas. Šī tūre sākas 6. un 7. februārī ar koncertiem attiecīgi Maskavā un Sanktpēterburgā, bet pēc tam noklāj teju visu Eiropu - kaut kur, esot ciemos, pie viena var aizdoties arī uz ZAZ koncertu.

PAR. Lai gan ZAZ dažkārt tiek salīdzināta pat ar Edīti Piafu, tas ir tikai dziedāšanas franču valodā un balss dotību dēļ, repertuārs abām dāmām ir atšķirīgs. Šī nav tipiskā franču šansonu mūzika, lai gan nenoliedzami, ka to ietekme tajā ir jūtama. Pietiekami daudzšķautņains skaņu materiāls, te ir vieta gan šansoniem, gan spriganai popmūzikai, turklāt lielākoties abi šie virzieni tiek saprātīgās devās un gaumīgi sakrustoti. Labākā dziesma šķiet enerģiskā “On s’ne remet jamais”, kas paliek prātā ar pirmo noklausīšanās reizi, bet vēl uz pjedestāla gribētos likt gandrīz vai roķīgo “Resigne-moi” un dzīvespriecīgo “Toute ma vie”, kuras gan diez vai patiks franču mūzikas cienītājiem - viņiem varētu ieteikt “Que vendra”, “Ma valse” vai “J’aime j’aime”.

PRET. Kopumā albumā iekļauti 15 skaņdarbi - visiem spēka francūzietei diemžēl nav pieticis. Franču valoda (un Francija vispār) ir specifiska - to var dievināt, bet tā var arī ļoti nepatikt. Apskatnieka gadījumā ir pēdējais variants, tāpēc pieņemt šo albumu ir praktiski neiespējami…

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.